1Dāvida dziesma. Kungs, tevi es piesaucu, steidzies pie manis, klausies uz manu balsi, kad es tevi piesaucu. 2Lai mana lūgšana tavā priekšā top cienīta kā kvēpināmais upuris, manu roku pacelšana kā vakara upuris. 3Kungs, sargi manu muti un pasargi manas lūpas. 4Nedod manai sirdij griezties uz ļaunu, bezdievīgu darbu darīt ar ļaundarītājiem, ka nebaudu no viņu kārumiem. 5Lai taisnais mani sit, tā būs žēlastība, un lai viņš mani pārmāca, tā būs eļļa uz manu galvu, tam lai mana galva neliedzās; bet es vienmēr lūdzu pret viņu ļauniem darbiem. 6No akmens kalniem viņu soģi lai top nogāzti; tad dzirdēs manus vārdus, ka tie mīlīgi. 7Kā zemi uzplēš un uzar, tā mūsu kauli ir izkaisīti līdz pašam kapam. 8Bet uz tevi, Kungs, Kungs, manas acis raugās, uz tevi paļaujos, neatstum manu dvēseli. 9Pasargi mani no tā valga, ko tie man ir izmetuši, un no ļauna darītāju slazdiem. 10Bezdievīgie kritīs savos tīklos, kamēr es iešu garām.