1Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Ģeķi saka savā sirdī Dieva nav; tie ir samaitājušies un sagānījušies ar savu darbošanos, neviena nav, kas labu dara. 2Tas Kungs skatās no debesīm uz cilvēku bērniem, raudzīt, vai jel kas būtu prātīgs, kas meklē Dievu. 3Bet tie visi atkāpušies, visnotaļ smirdoši tapuši, neviena nav, kas labu dara, nav it neviena. 4Vai tad nav nekādas atzīšanas tiem ļauna darītājiem, kas ēd manus ļaudis, it kā ēd maizi, bet To Kungu tie nepiesauc? 5Tad tie bīdamies izbīstas, jo Dievs ir pie tās taisnās cilts. 6Jūs nievājat nabaga padomu, bet Tas Kungs ir viņa patvērums. 7Ak! Kaut no Ciānas nāktu Izraēla pestīšana! Kad Tas Kungs atkal atved savus cietuma ļaudis, tad Jēkabs priecāsies un Izraēls līksmosies.