1Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim uz astoņām stīgām. Palīdz, ak Kungs! Jo svētie ir zustin zuduši, un ticīgo ir maz starp cilvēku bērniem. 2Tie runā nelietību ikviens ar savu tuvāko; lūpām smaidīdami, ar divējādu sirdi tie runā. 3Lai Tas Kungs izdeldē visu liekulību, to mēli, kas runā lielību, 4Kas saka: mēs pārvarēsim ar savu mēli, mūsu mute ir ar mums; kas mums ir par kungu? 5Tad nu nabagu postīšanas dēļ un bēdīgo nopūšanās dēļ es celšos, saka Tas Kungs: es došu pestīšanu tam, kas pēc tās ilgojās. 6Tā Kunga vārdi ir šķīsti vārdi, kā sudrabs mālu traukā kausēts un septiņkārt šķīstīts. 7Kaut tu, ak Kungs, tos gribētu pasargāt, kaut tu mūs gribētu paglabāt no šīs cilts mūžīgi. 8Bezdievīgie lepni staigā visapkārt, kur netiklība augsti ceļas starp cilvēku bērniem.