1Es mīlu(to Kungu), ka Tas Kungs klausa manu balsi un manu pielūgšanu. 2Jo viņš griež savu ausi pie manis, tādēļ es viņu piesaukšu visu mūžu. 3Nāves saites mani bija apņēmušas, un elles bēdas man bija uzgājušas, bēdas un bailes man nāca virsū. 4Bet es piesaucu Tā Kunga vārdu: ak Kungs, izglāb manu dvēseli! 5Tas Kungs ir žēlīgs un taisns, un mūsu Dievs ir sirds žēlīgs. 6Tas Kungs pasargā vientiesīgos; kad es biju bēdās, tad viņš man palīdzēja. 7Esi atkal mierā, mana dvēsele, jo Tas Kungs tev dara labu. 8Jo tu manu dvēseli esi izglābis no nāves, manas acis no asarām, manu kāju no slīdēšanas. 9Es staigāšu Tā Kunga priekšā dzīvo zemē. 10Es ticu, tāpēc es runāju. Es biju ļoti apbēdināts; 11Es sacīju savās bailēs: visi cilvēki ir melkuļi. 12Kā es Tam Kungam maksāšu visas labdarīšanas, ko viņš pie manis darījis? 13Es pacelšu to pestīšanas biķeri un piesaukšu Tā Kunga vārdu. 14Es maksāšu Tam Kungam savus solījumus visu viņa ļaužu priekšā. 15Viņa svēto nāve ir dārga Tā Kunga acīs. 16Ak Kungs, es esmu tiešām tavs kalps, es esmu tavs kalps, tavas kalpones dēls, tu manas saites esi atraisījis. 17Tev es upurēšu pateicības upurus un piesaukšu Tā Kunga vārdu. 18Es maksāšu Tam Kungam savus solījumus visu viņa ļaužu priekšā, 19Tā Kunga nama pagalmos, tavā vidū, Jeruzāleme. Alleluja!