1Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. 2. Es paļaujos uz To Kungu. Kā tad jūs sakāt uz manu dvēseli: skrej uz saviem kalniem kā putns! 2Jo redzi, bezdievīgie uzvelk stopu, tie liek savas bultas uz auklām, slepeni šaut tos, kas sirds taisni. 3Jo pamati top nopostīti; ko darīs taisnais? 4Tas Kungs ir savā svētā namā, Tā Kunga godības krēsls ir debesīs, viņa acis skatās, viņa acu skati pārmana cilvēku bērnus. 5Tas Kungs pārbauda taisno, bet bezdievīgo un varas darbu mīļotāju viņa dvēsele ienīst. 6Pār bezdievīgiem viņš liks līt valgiem, ugunij un sēram, un varena vētra būs viņu daļa. 7Jo Tas Kungs ir taisns, viņš mīļo taisnību, viņa vaigs uzlūko taisno.