1Dāvida dziesma. Ak Dievs, mana sirds ir droša, es dziedāšu un slavēšu ar dziesmām, mans gods arīdzan. 2Mostaties, stabules un kokles, ar ausekli es modīšos. 3Es tev pateikšu, Kungs, starp ļaudīm, es tev dziedāšu starp tautām. 4Jo tava žēlastība ir liela līdz pat debesīm un tava patiesība līdz augstiem padebešiem. 5Paaugstinājies, Dievs, pār debesīm un savu godību pār visu pasauli, 6Lai tavi mīļie top atsvabināti; atpestī caur savu labo roku un paklausi mani. 7Dievs runā savā svētā vietā, par to es priecājos. Es dalīšu Ziķemi un mērošu Zukota leju. 8Ģileāds man pieder, ir Manasus man pieder, Evraīms ir manas galvas stiprums, Jūda ir mans valdības zizlis. 9Moābs ir mans mazgājamais trauks, savu kurpi es metu pār Edomu, par Vīlistu zemi es gavilēju. 10Kas mani vadīs tai stiprā pilsētā? Kas man pavadīs līdz Edomam? 11Vai ne tu, Dievs, kas mūs biji atmetis un neizgāji, ak Dievs, ar mūsu karaspēku? 12Dod mums palīgu bēdu laikā, jo cilvēku pestīšana nav nekas. 13Ar Dievu mēs darīsim stiprus darbus; viņš saspārdīs mūsu spaidītājus.