1Pateiciet Tam Kungam, jo viņš ir labs, un viņa žēlastība paliek mūžīgi! 2Lai tā saka tie, ko Tas Kungs ir atpestījis, ko viņš izglābis no spaidītāju rokas 3Un sapulcinājis no tām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras. 4Tie, kas tuksnesī maldījās pa nestaigātiem ceļiem un neatrada pilsētu, kur varēja dzīvot, 5Izsalkuši un izslāpuši, ka viņa dvēsele nogura. 6Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un viņš tos izglāba no viņu bailēm, 7Un viņš tos vadīja pa taisnu ceļu, ka tie gāja uz to pilētu, kur varēja dzīvot: 8Tiem būs Tam Kungam pateikt par viņa žēlastību un par viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem, 9Ka viņš paēdinājis iztvīkušo un ar labumu piepildījis izsalkušo. - 10Tie, kas tumsībā sēdēja un nāves ēnā, saistīti bēdās un dzelzīs, 11Tāpēc ka tie bija pretī turējušies Dieva baušļiem un nicinājuši tā Visuaugstākā padomu; 12Tādēļ viņu sirds tapa apbēdināta ar grūtumu, un tie pakrita un palīga nebija. 13Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un viņš tos izglāba no viņu bailēm 14Un tos izveda no tumsības un nāves ēnas un saraustīja viņu saites: 15Tiem būs Tam Kungam pateikt par viņa žēlastību un par viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem, 16Ka viņš salauž vara durvis un sadauza dzelzs bultas. - 17Tie ģeķi, kas tapa mocīti savu grēku ceļu un savu noziegumu dēļ, 18Tā ka viņu dvēselei riebās visa barība, un ka tie nogrima līdz pat nāves vārtiem. 19Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un viņš tos izglāba no viņu bailēm. 20Viņš sūtīja savu vārdu un tos dziedināja un tos izrāva no viņu bedrēm: 21Tiem būs Tam Kungam pateikt par viņa žēlastību un par viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem, 22Un pateikšanas upurus upurēt un viņa darbus izteikt ar prieku. - 23Tie, kas ar lielām laivām pa jūru līgojās un strādāja savu darbu uz lieliem ūdeņiem, 24Kas Tā Kunga darbu redzējuši un viņa brīnumus jūras dziļumos, 25Kad viņš runāja un pacēla vētru, kas viļņus paaugstināja, 26Un tie it kā uz debesīm kāpa un atkal nogrima dziļumos, ka viņu dvēsele no bailības izkusa, 27Un tapa mētāti un zvalstījās, kā piedzēruši un visa viņu gudrība iznīka. 28Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un viņš tos izglāba no viņu bailēm; 29Viņš klusināja vētru, tā ka viļņi norima; 30Un tie priecājās, ka norima, un viņš tos veda uz ostu, kurp tiem gribējās: 31Tiem būs Tam Kungam pateikt par viņa žēlastību un par viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem. 32Un viņu paaugstināt ļaužu draudzē un viņu slavēt vecaju vidū. 33Viņš upes padara par tuksnesi un ūdens avotus par izkaltušām vietām, 34Un auglīgu zemi viņš padara par neauglīgu viņas iedzīvotāju blēdības dēļ; 35Un tuksnesi viņš atkal padara ūdeņainu un sauso zemi avoksnainu. 36Un liek tur dzīvot tiem izsalkušiem, ka tie var uzcelt pilsētu, kur mājot, 37Un apsēt tīrumus un dēstīt vīna dārzus, kas nes bagātus augļus. 38Un viņš tos svētī, ka tie ļoti vairojās, un viņu lopi nenonīkst. 39Un viņi bija mazumā gājuši un panīkuši caur nelaimes varu un bēdām. 40Viņš izgāž nievāšanu uz lieliem kungiem un liek tiem aloties tuksnesī, kur ceļa nav; 41Bet paaugstina bēdīgo no viņa bēdām un vairo viņa dzimumu kā avju pulku. 42To sirdsskaidrie redz un priecājās, un visai blēdībai jātur mute. 43Kas gudrs, lai to ņem vērā un lai atzīst Tā Kunga žēlastības darbus.