1Alleluja! Pateiciet Tam Kungam, jo viņš ir labs, un viņa žēlastība paliek mūžīgi. 2Kas var izteikt Tā Kunga varenos darbus un izstāstīt visu viņa teicamo slavu? 3Svētīgi tie, kas tiesu tur un dara taisnību vienmēr. 4Piemini mani, ak Kungs, pēc sava labā prāta uz saviem ļaudīm, piemeklē mani ar savu pestīšanu; 5Ka redzam labumu pie taviem izredzētiem un priecājamies par tavu ļaužu prieku un lielāmies ar tavu īpašumu. 6Mēs esam grēkojuši līdz ar saviem tēviem, esam noziegušies un bijuši bezdievīgi. 7Mūsu tēvi Ēģiptē nelika vērā tavus brīnumus, tie nepieminēja tavu lielo žēlastību, bet bija pārgalvīgi jūrmalā pie niedru jūras. 8Viņš tiem palīdzēja sava vārda dēļ, ka tiem parādītu savu varu. 9Un viņš rāja niedru jūru, ka tā sasīka, un viņš vadīja caur dziļumiem kā pa tuksnesi. 10Un viņš tos atpestīja no ienaidnieku rokas un tos atsvabināja no nīdētāju rokas. 11Ūdeņi apsedza viņu pretiniekus, ka neviens no tiem neatlika. 12Tad tie ticēja viņa vārdiem, tie dziedāja viņa slavu. 13Bet steigšus tie aizmirsa viņa darbus, tie nenogaidīja viņa nodomu; 14Bet kārot iekārojās tuksnesī un kārdināja Dievu tai posta vietā. 15Tad viņš tiem deva pēc viņu kārības, bet darīja viņu dvēseles nīkstam. 16Un tie apskauda Mozu lēģerī un Āronu, Tā Kunga svēto. 17Zeme atvērās un aprija Datanu un apklāja Abirama biedrus. 18Un uguns iedegās viņu pulkā, liesma sadedzināja tos bezdievīgos. 19Tie taisīja teļu Orebā un klanījās tās bildes priekšā, 20Un pārvērsa savu godu par vērša ģīmi, kas ēd zāli. 21Viņi aizmirsa Dievu, savu Pestītāju, kas lielas lietas bija darījis Ēģiptes zemē, 22Brīnumus Kama zemē, briesmīgus darbus pie niedru jūras. 23Tā ka viņš nodomāja tos izdeldēt, ja Mozus, viņa izredzētais, nebūtu stājies tai plaisumā viņa priekšā, novērst viņa bardzību, lai nesamaitātu. 24Tie necienīja to jauko zemi, tie neticēja viņa vārdam, 25Bet kurnēja savās teltīs un nepaklausīja Tā Kunga balsij. 26Tāpēc viņš pacēla pret tiem savu roku, tos nosist tuksnesī 27Un nogāzt viņu dzimumu starp pagāniem un tos izkaisīt pa tām zemēm. 28Tie pieķērās arī BaālPeoram un ēda mirušu upurus, 29Un apkaitināja To Kungu ar saviem darbiem, ka mocība starp viņiem ielauzās. 30Tad Pineas cēlās un sodīja, un tā mocība mitējās. 31Un tas viņam tapa pielīdzināts par taisnību uz bērnu bērniem mūžīgi. 32Un tie viņu apkaitināja pie bāršanās ūdens, ka Mozum viņu dēļ ļaunums uzgāja. 33Jo tie padarīja viņa sirdi rūgtu, ka viņš neapdomīgi runāja ar savām lūpām. 34Tie arī neizdeldēja tās tautas, kā Tas Kungs tiem bija pavēlējis; 35Bet tie sajaucās ar pagāniem un mācījās viņu darbus; 36Un kalpoja viņu elkiem, un tie viņiem palika par valgu. 37Ir savus dēlus un savas meitas tie upurēja nešķīstiem gariem, 38Un izlēja nenoziedzīgas asinis, savu dēlu un savu meitu asinis, ko tie upurēja Kanaāna elkiem, tā ka zeme tapa apgānīta caur asins vainām. 39Un tie sagānījās ar saviem darbiem un maukoja ar savām darīšanām. 40Par to Tas Kungs ļoti iedusmojās pret saviem ļaudīm un turēja par negantību savu īpašumu; 41Un viņš tos nodeva pagānu rokā, un viņu nīdētāji par tiem valdīja. 42Un viņu ienaidnieki tos apbēdināja un tos pazemoja apakš savas rokas. 43Viņš tos izglāba daudzkārt, taču tie viņu apkaitināja ar savu padomu un iznīka savu noziegumu dēļ. 44Bet viņš uzlūkoja viņu bēdas un dzirdēja viņu kliegšanu, 45Un pieminēja viņu labad savu derību, un viņam bija žēl pēc savas lielās žēlastības, 46Un lika tiem atrast sirds žēlastību pie visiem, kas tos turēja cietumā. 47Atpestī mūs, Kungs, mūsu Dievs, un sapulcini mūs no tiem pagāniem, ka mēs pateicamies tavam svētam vārdam un lielāmies ar tavu slavu. 48Slavēts lai ir Tas Kungs, Izraēla Dievs, mūžīgi mūžam, un visi ļaudis lai saka: Āmen! Alleluja.