1Bezdievīgais bēg, kur dzinēja nav; bet taisnie ir droši, kā jauns lauva. 2Caur dumpjiem zemei tiek daudz valdnieku; bet ja ļaudis prātīgi un apdomīgi, tad valdnieks paliek ilgi. 3Nabaga kungs, kas nabagus apspiež, ir kā plūdu lietus, un maizes nav. 4Kas paši mācību atstāj, tie slavē bezdievīgus; bet kas mācību tura, tie ļaunojās par tiem. 5Ļauni ļaudis neatzīst, kas Dieva tiesa, bet kas To Kungu meklē, tie atzīst visu. 6Labāks ir nabags, kas staigā skaidrībā, nekā bagāts netiklā ceļā. 7Kas glabā mācību, tas ir prātīgs bērns; bet kas rijēju biedrs, dara tēvam kaunu. 8Kas savu mantu vairo ar augļošanu un augļus ņemot, tas to krāj tādam, kas par nabagiem apžēlojās. 9Kas savu ausi nogriež no Dieva bauslības, pat tāda cilvēka lūgšana ir neganta. 10Kas maldina bezvainīgus uz ļauniem ceļiem, tas pats kritīs savā bedrē; bet tie sirdsskaidrie iemantos labumu. 11Bagāts vīrs savā prātā gudrs; bet nabags, kas prātīgs, to izmana. 12Kad taisnie gavilē, tas ir liels jaukums; bet kad bezdievīgie galvu paceļ tad ļaudis slēpjas. 13Kas savus pārkāpumus apklāj, tam tas neizdosies; bet kas tos izsūdz un atstāj, tas dabūs žēlastību. 14Svētīgs, kas Dievu bīstas vienmēr; bet kas savu sirdi apcietina, kritīs postā. 15Bezdievīgais, kas valda pār nabaga ļaudīm, ir rūkdams lauva un izsalcis lācis. 16Valdnieks nav gudrs, ja mudīgs uz varas darbiem; bet kas labprāt neplēš, dzīvos ilgi. 17Pie kā rokām cilvēka asinis līp, tas bēgs līdz bedrei; palīga tas nedabūs. 18Kas staigā vientiesībā, tam labi klāsies; bet blēdis pa diviem ceļiem vienā klups. 19Kas savu zemi kopj, būs maizes paēdis; bet kas niekus triec, būs bada paēdis. 20Godīgs vīrs būs bagāti svētīts, bet kas dzenās bagāts palikt, nebūs nenoziedzīgs. 21Nav labi, cilvēka vaigu uzlūkot; jo tāds arī par maizes kumosu dara netaisnību. 22Kas ar skaudīgu aci dzenās pēc bagātības, neapdomā, ka viņam trūcība pienāks. 23Kas cilvēku aprāj, tas pēc atradīs vairāk pateicības, nekā tāds, kam mīksta mēle. 24Kas savu tēvu vai māti laupa un saka: „Tas nav grēks!“ tāds ir slepkavas biedrs. 25Negausis saceļ nemieru; bet kas uz To Kungu cerē, tas būs turīgs. 26Kas uz savu sirdi paļaujas, ir ģeķis; bet kas ar gudrību staigā, tiks izglābts. 27Kas nabagam dod, tam nepietrūks; bet kas savas acis priekš tā aizslēdz, tam uzies daudz lāstu. 28Kad bezdievīgie paceļ galvu, tad ļaudis slēpjas; bet kad tie beigti, tad taisnie iet vairumā.