1Neiekarsies uz nelabiem cilvēkiem un nekāro būt ar viņiem; 2Jo viņu sirds domā uz postu, un viņu lūpas runā mokas. 3Ar gudrību uzceļ namu un ar saprašanu to stiprina, 4Un ar samaņu pilda kambarus ar visādu dārgu un jauku bagātību. 5Gudrs vīrs ir spēcīgs, un vīrs, kam atzīšana, ir varens spēkā; 6Jo ar gudriem padomiem tu izvedīsi savu karu, un uzvarēšana ir, kur padoma devēju papilnam. 7Ģeķim gudrība ir neaizsniedzama; savu muti lai tas neatdara pilsētas vārtos. 8Kas tīšām ļaunu dara, tas jāsauc blēdis pār visiem blēžiem. 9Ģeķības nodomi ir grēks, un mēdītājs cilvēkiem ir negantība. 10Ja tu bēdu dienā nogursi, tad tavs spēks pagalam. 11Glāb, kas uz nāvi pazudināti, un kas pie kaušanas top vesti, vai tu no tiem atrausies? 12Ja tu saki: „Redzi, mēs to nezinām!“ Vai tad tas, kas sirdis pārmana, to nemana, un kas tavu dvēseli pasargā, to nezin un cilvēkiem neatmaksās pēc viņu darba? 13Ēd, mans dēls, medu, jo tas ir labs, un tīrs medus ir salds tavā mutē; 14Tāpat tavai dvēselei būs gudrības atzīšana, ja tu to atrodi; jo ir pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga. 15Neglūn, tu bezdievīgais, uz taisnā dzīvokli, neposti viņa vietu; 16Jo taisnais krīt septiņ reiz un ceļas augšām; bet bezdievīgie nogrimst nelaimē. 17Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmojās, kad viņš klūp, 18Ka Tas Kungs to neredz, un tas viņa acīm neriebj, un viņš savu dusmību no tā nenovērš. 19Neapskaities par ļauniem un neiekarsies par bezdievīgiem! 20Jo ļaunam nenāk cerētais gals; bezdievīgo spīdeklis izdzisīs. 21Mans dēls, bīsties To Kungu un ķēniņu, un nejaucies ar dumpiniekiem. 22Jo piepeši nāks viņiem nediena, - un abēju sodu, kas to zin! 23Arī šie ir gudro vārdi: Tiesā cilvēka vaigu uzlūkot nav labi. 24Kas uz vainīgo saka: „Tev taisnība!“ to cilvēki lād un ļaudis ienīst. 25Bet tie (viņiem) mīļi, kas (tādu) pārmāca, un pār tiem nāks visu labākā svētība. 26Kas pareizi atbildējis, ir kā saldu muti devis. 27Padari savu darbu laukā un apkopies tīrumā, un tad vēl uztaisi savu namu. 28Nedod velti liecību pret savu tuvāko! Vai tu mānīsi ar savām lūpām? 29Nesaki: „Kā viņš man darījis, tā es viņam darīšu; es tam atmaksāšu pēc viņa darba!“ 30Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar ģeķa vīna kalnu. 31Un redzi, tur auga tik nātres vien, un dadži pārņēma visu, un viņa akmeņu mūris bija sagruvis. 32Un es to ieraudzīju, to liku vērā: es to redzēju, ņēmos mācību: 33Guli maķenīt, snaud maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā; 34Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums kā apbruņots vīrs.