1Mans bērns, ja tu pieņemsi manus vārdus, un sirdī glabāsi manu mācību, 2Savu ausi griezt uz gudrību un savu sirdi uz atzīšanu, 3Tiešām, ja tu atzīšanas lūgsies un savu balsi pacelsi pēc saprašanas, 4Ja tu viņu meklēsi kā sudrabu un tai pakaļ dzīsies kā mantai; 5Tad tu sapratīsi Tā Kunga bijāšanu un atradīsi Dieva atzīšanu; 6(Jo Tas Kungs dod gudrību, no viņa mutes nāk atzīšana un saprašana: 7Viņš taisniem paglabā labklāšanos un ir par bruņām tiem, kas bezvainībā staigā, 8Sargādams taisnības ceļus un pasargādams savu taisno tekas;) 9Tad tu atzīsi, kas taisnība un tiesa, un kas skaidrība un ceļš uz visu labu, 10Ja gudrība nāks tavā sirdī, un atzīšana tavai dvēselei būs mīļa, 11Tad labs padoms tevi pasargās un saprašana tevi paglabās, 12Ka tā tevi izglābj no ļauna ceļa, no vīra, kas netiklību runā, 13Kas atstājuši skaidrības ceļus, staigā pa tumsības ceļiem, 14Kas priecājās ļaunu darīt un prieku atrod netiklībā un viltībā, 15Kuru ceļi ir greizi, un kas savās tekās netikli; 16Ka tā tevi izglābj no svešas sievas, no svešnieces ar mīkstiem vārdiem, 17Kas atstāj savas jaunības vīru, un aizmirst sava Dieva derību; 18(Jo viņas nams pašķiebjās uz nāvi, un viņas ceļi pie miroņiem; 19Visi, kas pie tās ieiet, negriežas atpakaļ, nedz atrod dzīvības ceļus;) 20Ka lai tu staigā pa labo ceļiem un sargi taisno tekas; 21Jo taisnie dzīvos zemē, un sirdsskaidrie tur paliks; 22Bet bezdievīgie no zemes taps izdeldēti, un kas ticību netur, no tās taps izsakņoti.