1Gudra sieva uztaisa savu namu, bet neprātniece to noposta pati savām rokām. 2Kas savā skaidrībā staigā, tas bīstas To Kungu; bet netiklais savā ceļā nebēdā par Viņu. 3Ģeķa mutē ir viņa lepnības rīkste, bet gudro lūpas viņus pasargā. 4Kur vēršu nav, tur sile tīra; bet caur vēršu spēku nāk liela raža. 5Patiess liecinieks nemelo, bet nepatiess liecinieks izverd melus. 6Garzobis meklē gudrību un neatrod; bet prātīgam atzīšana nāk lēti. 7Ej nost no ģeķa acīm; jo gudru valodu tu nedzirdēsi! 8Prātīga vīra gudrība ir šī, savu ceļu saprast; bet nejēgu ģeķība ir aloties. 9Ģeķiem grēku upuris nelīdz, bet pie taisniem ir labpatikšana. 10Sirds pati vien zina savas sāpes, un cits neviens nenomana viņas prieku. 11Bezdievīgo nams taps nopostīts, bet taisno būdiņa zaļos. 12Dažs ceļš liekās iesākumā labs, savā galā ved nāvē. 13Pat smejoties sirds brīžam sāp, un līksmība beidzās bēdās. 14Kas atkāpjas, tā sirds baudīs savu darbu augļus, tāpat labs vīrs savus. 15Nejēga tic visu, bet prātīgais ņem vērā savus soļus. 16Gudrais bīstas un izsargās no ļauna, bet ģeķis ir kā uguns un drošs. 17Ātras dusmas dara ģeķību, un niķainu cilvēku ienīst. 18Nesaprašu mantība ir ģeķība, bet prātīgo kronis atzīšana. 19Ļauniem jāklanās priekš labiem, un bezdievīgiem taisna vārtos. 20Pat draugs nabagu ienīst, bet bagātiem mīlētāju daudz. 21Kas pulgo savu tuvāko, grēko; bet svētīgs, kas par nabagu apžēlojās. 22Vai tad neceļā nekļūs, kas ļaunu perē? bet kam prāts uz labu, panāks žēlastību un uzticību. 23Kur sviedriem strādā, tur kas atliek; bet kur vārdi vien, tur trūcība. 24Bagātība ir gudriem par kroni, bet nejēgu ģeķība paliek ģeķība. 25Patiess liecinieks izpestī dvēseles, bet kas melus runā, ir blēdis. 26Tā Kunga bijāšanā ir liela drošība, un tā būs viņa bērniem par patvērumu. 27Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots, izsargāties no nāves valgiem. 28Ķēniņa gods stāv ļaužu pulkā, bet ļaužu trūkums ir valdnieku vaidi. 29Lēnprātīgam liela gudrība, bet ātrais ir liels ģeķis. 30Lēna sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs prāts ir puveši kaulos. 31Kas nabagu nospiež, pulgo viņa radītāju; bet kas par sērdieni apžēlojās, tas godā Dievu. 32Bezdievīgais pazūd savā postā, bet taisnais arī savā nāvē ir drošs, 33Prātīgo sirdī gudrība dus, bet ģeķu starpā tā parādās. 34Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir ļaužu posts. 35Tiklam kalpam ķēniņa žēlastība, bet viņa dusmas bezkaunīgam.