1Salamana, Dāvida dēla, Izraēla ķēniņa, sakāmie vārdi, 2Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu, 3Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā, 4Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts. 5Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus, 6Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus. 7Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina. 8Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību; 9Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam. 10Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi! 11Kad tie saka: „Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu! 12Kā elle norīsim viņus dzīvus, un sirds skaidrus kā tādus, kas bedrē grimst. 13Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu. 14Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.“ 15Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām; 16Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet. 17Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti! 18Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību. 19Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību. 20Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi; 21Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu: 22Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu? 23Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus. 24Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa, 25Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet; 26Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies, 27Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies. 28Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs, 29Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši. 30Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu; 31Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem. 32Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā. 33Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.