1Ja tad nu ir kāda pamācīšana iekš Kristus, ja tad ir mīlestības iepriecināšana, ja tad ir Tā Gara biedrība, ja tad ir sirds žēlastība un apžēlošana, 2Tad darāt manu prieku pilnīgu, ka jums ir viens prāts, viena mīlestība, viena sirds un dvēsele; 3Un nedariet nenieka strīdēdamies vai lieku godu meklēdami, bet pazemīgi turēdami cits citu augstāku par sevi pašu. 4Nevienam nebūs raudzīt uz to, kas pašam der, bet ikviens lai rauga arī uz to, kas der citiem. 5Tāds prāts lai jums ir, kāds arī Kristum Jēzum bijis, 6Kas Dieva ģīmī būdams neturēja par laupījumu, Dievam līdzi būt, 7Bet pats sevi ir iztukšojis un kalpa ģīmi pieņēmis un tā kā cits cilvēks tapis, 8Un cilvēka kārtā atrasts pats sevi pazemoja, paklausīgs palicis līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei. 9Tāpēc arī Dievs viņu varen ir paaugstinājis un viņam dāvinājis vārdu, kas iet pār visiem vārdiem; 10Ka Jēzus vārdā būs ceļus locīt visiem tiem, kas ir debesīs un virs zemes un apakš zemes, 11Un ikkatrai mēlei būs apliecināt, ka Jēzus Kristus ir Tas Kungs par godu Dievam, Tam Tēvam. 12Tad nu, mani mīļie, tā kā jūs allažiņ esat paklausīgi bijuši, ne tikai man klāt esot, bet nu daudz vairāk man klāt neesot, dzenaties ar bijāšanu un drebēšanu uz to, ka topat svēti. 13Jo Dievs ir, kas iekš jums padara gan gribēšanu, gan padarīšanu pēc sava labā prāta. 14Dariet visu bez kurnēšanas un šaubīšanās, 15Ka esat bezvainīgi un skaidri, nenoziedzīgi Dieva bērni niknas un netiklas tautas vidū, kur jūs spīdat it kā spīdekļi pasaulē, 16Pasargādami to dzīvības vārdu man par slavu uz Kristus dienu, ka es neesmu velti tecējis, nedz velti darbojies. 17Bet jebšu es topu upurēts klāt pie jūsu ticības upura un Dieva kalpošanas, taču es priecājos un līdz ar jums visiem priecājos. 18Un par to pašu priecājaties jūs arīdzan un priecājaties līdz ar mani. 19Bet es ceru iekš Tā Kunga Jēzus, Timoteju drīz pie jums sūtīt, lai es arīdzan topu atspirdzināts, kad dabūšu zināt, kā jums klājās. 20Jo man nav neviena, kam būtu tik vienāds prāts ar mani, kas tik sirsnīgi par jums gādātu. 21Jo tie visi meklē, kas pašiem, ne, kas Jēzum Kristum der. 22Bet viņa pārbaudītu uzticību jūs zināt, ka viņš, it kā tēvam dēls, līdz ar mani ir kalpojis pie evaņģēlija. 23Tad nu es ceru tūdaļ šo sūtīt, tiklīdz redzēšu, kā ar mani būs. 24Bet to es tiešām ceru iekš Tā Kunga, ka es pats arīdzan drīz nākšu. 25Bet es turēju par vajadzīgu pie jums sūtīt Epafroditu, to brāli un mana darba un cīnīšanās biedri, jūsu apustuli, kas manai vajadzībai kalpojis, 26Tādēļ ka viņš pēc jums visiem ilgojās un viņam rūpēja, ka jūs dzirdējuši, viņš esot nevesels. 27Un viņš arī gulēja uz miršanu, bet Dievs par viņu ir apžēlojies, tomēr nevien par viņu, bet arī par mani, ka man nenāktu noskumšana uz noskumšanu. 28Tad nu es viņu jo drīz esmu sūtījis, lai jūs to atkal redzēdami varat priecāties, un mana noskumšana top mazāka. 29Tad nu uzņemat viņu iekš Tā Kunga ar visu prieku, un tos tādus turat godā. 30Jo Kristus darba dēļ viņš ir nācis tuvu pie nāves, nebēdādams par savu dzīvību, lai viņš man kalpotu jūsu vietā.