1Obadijas parādīšana. Tā saka Tas Kungs Kungs par Edomu. Mēs esam vēsti dzirdējuši no Tā Kunga, un vēstnesis ir sūtīts starp pagāniem: ceļaties! Tad celsimies pret viņu karā. 2Redzi, es tevi esmu mazu darījis starp tiem pagāniem, tu esi ļoti nicināts. 3Tava sirds lielība tevi pievīlusi; tu dzīvo klints alās, savos augstos dzīvokļos, un saki savā sirdī: kas mani nometīs pie zemes? 4Jebšu tu celtos kā ērglis, un jebšu tu savu ligzdu taisītu starp zvaigznēm, taču es tevi no turienes nometīšu, saka Tas Kungs. 5Kad zagļi vai laupītāji pie tevis naktī būtu nākuši, (ak, kā tu esi izdeldēts!) vai tie nebūtu zaguši savu tiesu? Kad vīna lasītāji pie tevis būtu nākuši, vai tie kādas vīna stīgas nebūtu atlicinājuši? 6Kā Ezava (mantas) ir izmeklētas un viņa apslēptās lietas izvaicātas! 7Visi tavi biedri tevi izdzen no savām robežām ārā, tavi draugi tevi pieviļ un pārvar; kas tavu maizi ēd, tie tevi ievaino. Saprašanas pie viņa nav. 8Vai tas nenotiks tai dienā, saka Tas Kungs, ka es iznīcināšu tos gudros no Edoma un saprašanu no Ezava kalniem? 9Tavi varenie, Teman, baiļosies, lai ikviens no Ezava kalniem top izdeldēts kaujā. 10Tā varas darba dēļ, ko tu savam brālim Jēkabam esi padarījis, kauns tevi apsegs, un tu tapsi izdeldēts mūžīgi. 11Tai dienā, kad tu viņam stāvēji pretī, tai dienā, kad naidnieki viņa spēku aizveda cietumā un svešinieki iegāja pa viņa vārtiem un meslus meta par Jeruzālemi, tad tu arīdzan biji kā viens no tiem. 12Bet tev vairs ar prieku nebūs redzēt sava brāļa dienu, viņa nelaimes dienu, nedz līksmoties par Jūda bērniem viņu bēdu dienā, nedz lepoties ar savu muti bailības dienā. 13Neej pa manu ļaužu vārtiem viņu nelaimes dienā, nedz skaties uz viņu ļaunumu viņu posta dienā, nedz izstiepi (rokas) pēc viņu mantām viņu bēdu dienā. 14Nestāvi uz ceļa jūtīm, viņu bēgļus izdeldēt, nedz nodod viņu atlikušos bēdu dienā. 15Jo Tā Kunga diena ir klāt pār visiem pagāniem. It kā tu esi darījis, tāpat tev darīs, tavi darbi atgriezīsies uz tavu galvu. 16Jo kā jūs esiet dzēruši uz mana svētā kalna, tā visi pagāni dzers bez mitēšanās, it tiešām tie dzers un plītēs, un būs it kā tie tur nebūtu bijuši. 17Bet uz Ciānas kalna būs izglābšana, un tas būs par svētumu, un tie no Jēkaba nama iemantos savas tiesas. 18Un Jēkaba nams būs uguns, un Jāzepa nams liesma, un Ezava nams būs par rugājiem, un tie pret tiem iedegsies un tos aprīs, tā ka Ezava namam neviens neatliks, jo Tas Kungs to ir runājis. 19Un tie no dienas vidus iemantos Ezava kalnus, un kas ielejā dzīvo, iemantos Vīlistus, un tie iemantos Evraīma lauku un Samarijas lauku, un Benjamins Ģileadu. 20Un tie aizvestie no Izraēla bērnu kara spēka iemantos to, kas Kanaāniešiem piederēja līdz Carpatai, un tie aizvestie no Jeruzālemes, kas ir Zevaradā, iemantos tās pilsētas pret dienvidiem. 21Un Pestītāji celsies uz Ciānas kalna, tiesāt Ezava kalnus, un valstība piederēs Tam Kungam.