1Kad nu Bileāms redzēja, ka Tam Kungam patika, Izraēli svētīt, tad viņš vairs negāja pēc zīmēm, kā pirmo un otru reiz, bet grieza savu vaigu uz tuksnesi, 2Un pacēla savas acis un redzēja Izraēli, kas bija apmeties pēc savām ciltīm; un tas Dieva Gars nāca uz viņu. 3Un viņš sāka savu teikumu teikt un sacīja: Bileāms, Beora dēls runā. 4Tas vīrs, kam acis atvērtas, runā, tas Dieva vārdu klausītājs runā, kas redz tā Visu varenā parādīšanas, pie zemes meties atvērtām acīm: 5Cik jaukas ir tavas teltis, Jēkab, tavi dzīvokļi, Izraēl! 6Kā upes ielejas, tā viņi izplešas, kā dārzi pie upēm, kā alvejas koki, ko Tas Kungs stādījis, kā ciedru koki pie ūdens! 7Ūdens tek no viņa traukiem un viņa dzimumam ir ūdens papilnam, un viņa ķēniņš būs augstāks par Agagu, un viņa valsts augsti celta. 8Dievs viņu izvedis no Ēģiptes, viņam ir spēki kā sūbram, viņš norij pagānus, savus ienaidniekus, un satriec viņu kaulus, ar savām bultām viņš tos sašauj. 9Viņš ir apgulies kā lauva, kā lauvas māte - kas to traucēs? Kas tevi svētī, tas lai ir svētīts, un kas tevi nolād, tas lai ir nolādēts. 10Tad Balaka bardzība iedegās pret Bileāmu un viņš sasita savas rokas kopā, un Balaks sacīja uz Bileāmu: es tevi esmu aicinājis, nolādēt manus ienaidniekus, bet redzi, tu tos nu trīs reiz svētīdams esi svētījis. 11Un nu steidzies uz mājām, es domāju godādams tevi godāt, bet redzi, Tas Kungs tev to godu ir liedzis. 12Tad Bileāms sacīja uz Balaku: vai es jau neteicu uz taviem vēstnešiem, ko tu pie manis esi sūtījis, sacīdams: 13Jebšu Balaks man dotu savu namu pilnu sudraba un zelta, tomēr es nevaru pārkāpt Tā Kunga vārdu, un darīt vai labu vai ļaunu pēc sava prāta. Ko Tas Kungs uz mani runās, to es runāšu. 14Un nu redzi, es eju pie saviem ļaudīm; nāc, es tev stāstīšu, ko šie ļaudis darīs taviem ļaudīm nākamās dienās. 15Un viņš sāka teikt savu teikumu un sacīja: Bileāms, Beora dēls, runā, 16Tas vīrs, kam acis atvērtas, runā, tas Dieva vārdu klausītājs runā, kas atzīst tā Visu augstākā atzīšanu, kas redz tā Visu varenā parādīšanas, pie zemes meties atvērtām acīm: 17Es viņu redzu, bet ne tagad, es viņu ieraugu, bet ne tuvu klāt. Zvaigzne uzlēks no Jēkaba, un scepteris celsies no Izraēla, tas satrieks Moaba robežas un izpostīs visus dumpja ļaudis. 18Un Edoms paliek par īpašumu un Zeīrs paliek par īpašumu, viņa ienaidnieki, bet Izraēls ņemas spēkā. 19Un no Jēkaba nāks tas valdītājs, un tas izpostīs, kas atlicies no tām pilsētām. 20Un viņš redzēja Amaleķu un sāka savu teikumu teikt un sacīja: Amaleķs ir pagānu pirmais, bet viņa gals ir posts. 21Un viņš redzēja Ķeniešus un sāka savu teikumu teikt un sacīja: tavs dzīvoklis ir stiprs, un tu savu ligzdu esi taisījis uz klints. 22Tomēr Kains taps sadedzināts. Cik ilgi būs, tad Asurs tevi vedīs cietumā. 23Un viņš sāka savu teikumu teikt un sacīja: Vai! Kas dzīvos, kad tas stiprais Dievs to darīs? 24Un lielas laivas no Ķitīm spaidīs Asuru un spaidīs arī Eberu, bet arī viņš pats tas spaidītājs ies bojā. 25Tad Bileāms cēlās un aizgāja un griezās atpakaļ uz mājām uz savu vietu, un Balaks gāja arīdzan savu ceļu.