1Un tas Kanaānietis, Arada ķēniņš, kas dzīvoja pret dienvidiem(Negebā), dzirdēja Izraēli nākam pa izlūku ceļu, un kāvās pret Izraēli un aizveda kādus no viņiem sagūstītus. 2Tad Izraēls Tam Kungam apsolīja solījumu sacīdams: ja tu šos ļaudis dosi manā rokā, tad es viņu pilsētas izdeldēšu. 3Un Tas Kungs klausīja Izraēla bērnu balsij un nodeva tos Kanaāniešus, un tie šos izdeldēja ar viņu pilsētām un nosauca tās vietas vārdu Orma (izdeldēšana). 4Tad tie aizgāja no Or kalna pa niedru jūras ceļu, ka ietu apkārt Edomiešu zemei. 5Un tiem ļaudīm apnika ceļā, un tie ļaudis runāja pret Dievu un pret Mozu: kāpēc jūs mūs esat izveduši no Ēģiptes zemes, ka tuksnesī mirstam? - Jo šeit nav ne maizes, ne ūdens, un mūsu dvēselei šī blēņu maize riebj. 6Tad Tas Kungs sūtīja dedzīgas čūskas ļaužu starpā; tās tos koda un tur nomira daudz ļaužu no Izraēla. 7Tad tie ļaudis nāca pie Mozus un sacīja: mēs esam grēkojuši, runādami pret To Kungu un pret tevi; lūdz To Kungu, lai viņš atņem tās čūskas no mums. Tad Mozus lūdza par tiem ļaudīm. 8Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: taisi sev vienu čūsku un uzcel to par zīmi, un notiks, ikviens, kas ir kosts un to uzlūkos, tas dzīvos. 9Un Mozus taisīja vara čūsku un to uzcēla par zīmi, un notikās, ja čūska kādu bija kodusi, tad tas uzlūkoja to vara čūsku un palika dzīvs. 10Tad Izraēla bērni aizgāja un apmetās Obotā. 11Pēc tie aizgāja no Obota un apmetās pie Abaru kalniem tuksnesī, kas ir pret Moabu, pret rītiem. 12No turienes tie aizgāja un apmetās pie Zaredas upes. 13No turienes tie aizgāja un apmetās šaipus Arnonas, kas ir tuksnesī un iztek no Amoriešu robežām; jo Arnona ir Moaba robeža, starp Moabu un Amoriešiem. 14Tāpēc top sacīts Tā Kunga karu grāmatā: (tas Kungs karoja) pret Vaēbu viesulī un pret Arnonas upēm, 15Un to strautu ieleju, kas griežas uz Ar pilsētu un iet gar Moaba robežām. 16Un no turienes tie aizgāja uz Beēru. Šī ir tā aka, par ko Tas Kungs Mozum sacīja: sapulcini tos ļaudis, tad es tiem došu ūdeni. 17Tad Izraēls dziedāja šo dziesmu: Verdi, aka, uzdziedāt viņai! 18Tu aka, ko virsnieki rakuši, ko ļaužu cienīgie izrakuši ar scepteri, ar saviem zižļiem. Pēc tie aizgāja no tuksneša uz Matanu. 19Un no Matanas uz Naāliēli, un no Naāliēles uz Bamotu, 20Un no Bamotas uz to ieleju, kas ir Moaba laukā, pie tā augstā Pizgas kalna, kas stiepjas pret tuksnesi. 21Tad Izraēls sūtīja vēstnešus pie Ziona, Amoriešu ķēniņa, un sacīja. 22Ļauj man iet caur tavu zemi; mēs negriezīsimies druvās nedz vīna dārzos, mēs nedzersim ūdeni no akām; pa lielceļu iesim, tiekams būsim cauri izgājuši caur tavām robežām. 23Bet Zions Izraēlim neļāva iet caur savām robežām, un Zions sapulcēja visus savus ļaudis un izgāja Izraēlim pretī uz tuksnesi, un nāca uz Jakcu un karoja pret Izraēli. 24Bet Izraēls viņu apkāva ar zobena asmeni un uzņēma viņa zemi no Arnonas līdz Jabokai, līdz Amona bērniem; (jo Amona bērnu robežas bija stipras). 25Tā Izraēls uzņēma visas šīs pilsētas, un Izraēls dzīvoja visās Amoriešu pilsētās, Ezbonā un visos viņu ciemos. 26Jo Ezbona bija Ziona, Amoriešu ķēniņa, pilsēta, un šis bija karojis pret Moabiešu seneju ķēniņu un bija paņēmis visu viņa zemi no viņa rokām līdz Arnonai. 27Tāpēc dziesminieki saka: nāciet Ezbonā, uztaisīt un apstiprināt Ziona pilsētu. 28Jo uguns ir izgājis no Ezbonas un liesma no Ziona pilsētas; tā ir aprijusi Aru Moabā un Arnonas kalnu kungus. 29Vai tev, Moab! Kāmosa ļaudis, jūs ejat bojā! Viņa dēli spiesti bēgt un viņa meitas cietumā vestas no Ziona, Amoriešu ķēniņa. 30Un viņa spožums ir iznīcis no Ezbonas līdz Dibonai, mēs to esam izdeldējuši līdz Novai, kas stiepjas līdz Medbai. 31Tā Izraēls dzīvoja Amoriešu zemē. 32Un Mozus sūtīja izlūkot Jaēzeru, un tie uzvarēja viņas valstis un izdzina tos Amoriešus, kas tur bija. 33Un tie griezās un gāja uz augšu pa Bāzanas ceļu, un Ogs, Bāzanas ķēniņš, viņiem izgāja pretī, viņš un visi viņa ļaudis, kauties pie Edrejas. 34Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: nebīsties no viņa, jo viņu un visus viņa ļaudis un visu viņa zemi es esmu devis tavā rokā, un tev būs tam darīt, itin kā tu esi darījis Zionam, Amoriešu ķēniņam, kas dzīvoja Ezbonā. 35Un tie viņu apkāva un viņa dēlus un visus viņa ļaudis, tā ka neviens neatlikās, un uzņēma viņa zemi.