1Tad Tas Kungs runāja uz Āronu: tev un taviem dēliem un tava tēva namam līdz ar tevi būs nest svētās vietas noziegumu, un tev un taviem dēliem būs nest priestera amata noziegumu. 2Un arī savus brāļus, Levja cilti, sava tēva cilti, tev līdz ar sevi būs pievest, ka tie tev palīdz un tev kalpo; bet tev un taviem dēliem līdz ar tevi būs būt liecības telts priekšā. 3Un tiem būs kopt tavu kopšanu, un visas telts kopšanu; bet pie svētās vietas rīkiem un pie altāra tiem nebūs pieiet, lai nemirst, ne viņi, ne jūs. 4Bet tiem būs tev palīdzēt un kopt to kopšanu saiešanas teltī visā telts kalpošanā, un nevienam svešiniekam pie jums nebūs pieiet. 5Tad nu kopjat svētās vietas kopšanu un altāra kopšanu, lai vairs nenāk bardzība pār Izraēla bērniem. 6Jo redzi, es jūsu brāļus, tos Levitus, esmu ņēmis no Izraēla bērniem; tie jums ir doti par dāvanu Tam Kungam, ka tiem jākalpo pie saiešanas telts kalpošanas. 7Bet tev un taviem dēliem līdz ar tevi būs savu priestera amatu kopt visās altāra lietās un iekšpusē aiz tā priekškaramā un kalpot, jūsu priestera amatu es jums dodu kā dāvanu. Un tam svešiniekam, kas pieiet, būs mirt. 8Un Tas Kungs runāja uz Āronu: un es, redzi, es tev esmu devis glabāt savus cilājamos upurus; no visām Izraēla bērnu svētām dāvanām es tev tos esmu devis par daļu un taviem dēliem par tiesu mūžīgi. 9Tas lai tev pieder no tām augsti svētām dāvanām no ugunīm: visas viņu dāvanas pie visiem viņu ēdamiem upuriem un pie visiem viņu grēku upuriem un pie visiem viņu nozieguma upuriem, ko tie man dod; augsti svētas dāvanas lai tās ir tev un taviem dēliem. 10Augsti svētā vietā tev to būs ēst; visi, kas no vīriešu kārtas, lai to ēd, - tas lai tev ir svēts. 11Un tas lai tev pieder kā cilājams upuris no viņu dāvanām: no visiem Izraēla bērnu līgojamiem upuriem es to esmu devis tev un taviem dēliem un tavām meitām līdz ar tevi par tiesu mūžīgi; ikkatrs, kas tavā namā šķīsts, lai to ēd. 12To visu labāko no eļļas un to visu labāko no vīna un no labības, viņu pirmajus, ko tiem būs Tam Kungam dot, to es tev esmu devis. 13Tiem pirmiem augļiem no visa, kas ir viņu zemē, ko tiem Tam Kungam būs nest, tev būs piederēt; ikkatrs, kas tavā namā šķīsts, lai to ēd. 14Viss, kas iekš Izraēla Dievam nolikts, lai tev pieder. 15Viss, kas māti atplēš, no ikvienas miesas, ko Tam Kungam atnesīs, no cilvēkiem un no lopiem, lai tev pieder; bet cilvēku pirmdzimtos pērkot lai izpērk, un nešķīsto lopu pirmdzimtos arī lai izpērk. 16Kas nu tos izpērk, lai tos izpērk vienu mēnesi vecus, pēc tava sprieduma, par pieciem sēķeļiem pēc svētās vietas sēķeļa (viens ir divdesmit ģeras). 17Bet govs pirmdzimto vai avs pirmdzimto vai kazas pirmdzimto tev nebūs likt izpirkt, tie ir svēti, - viņu asinis tev būs slacīt uz altāri, un viņu taukus tev būs iededzināt par uguns upuri, par saldu smaržu Tam Kungam. 18Un viņu gaļa lai tev pieder, itin kā tās līgojamās krūtis, un tas labais plecs, tā lai viņa tev pieder. 19Visus svētos cilājamos upurus ko Izraēla bērni Tam Kungam pienes, es esmu devis tev un arī taviem dēliem un tavām meitām līdz ar tevi par tiesu mūžam. Šī lai ir mūžīga sāls derība Tā Kunga priekšā tev un arī tavam dzimumam mūžīgi. 20Un Tas Kungs sacīja uz Āronu: viņu zemē tev nebūs mantības un viņu starpā tev nebūs daļas; es esmu tava daļa un tava manta starp Izraēla bērniem. 21Un redzi, Levja bērniem es esmu devis visus desmitos iekš Izraēla par daļu par viņu kalpošanu, ar ko tie kalpo saiešanas telts kalpošanā. 22Un Izraēla bērniem vairs nebūs pieiet pie saiešanas telts, ka tie neapgrēkojās un nemirst. 23Bet Levitiem saiešanas telts kalpošanā būs kalpot, un tiem būs nest viņu noziegumus; tas lai ir likums mūžīgi pie jūsu pēcnākamiem; un starp Izraēla bērniem tiem zemes daļas nebūs mantot. 24Jo Izraēla bērnu desmitos, ko tie upurē Tam Kungam par cilājamu upuri, es esmu devis Levitiem par daļu; tādēļ es uz tiem esmu sacījis: tiem Izraēla bērnu vidū zemes daļas nebūs mantot. 25Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja: 26Tev uz Levitiem vēl būs runāt un tiem sacīt: kad jūs no Izraēla bērniem dabūsiet tos desmitos, ko es jums esmu devis par daļu no viņiem, tad jums no tiem būs nest cilājamu upuri Tam Kungam, to desmito no tiem desmitiem. 27Un tas jums taps pielīdzināts par jūsu cilājamo upuri, kā labība no klona un kā pilnība no vīna spaida. 28Tā jums arī cilājamu upuri būs upurēt Tam Kungam no visiem saviem desmitiem, ko jūs dabūsiet no Izraēla bērniem, un no tiem dot Tā Kunga cilājamo upuri Āronam, tam priesterim. 29No visām savām dāvanām jums būs upurēt visu to cilājamo upuri Tam Kungam, no tā vislabākā to svēto daļu, 30Tev tad uz viņiem būs sacīt: kad jūs to vislabāko no tā upurējat, tad tas Levitiem taps pielīdzināts, it kā labība no klona vai kā auglis no vīna spaida. 31Un ēdat to visās vietās, jūs un jūsu nams, jo tā ir jūsu alga par jūsu kalpošanu saiešanas teltī. 32Un jūs par to nenesīsiet nekādu grēku, kad jūs to visu labāko no tā upurēsiet, un Izraēla bērnu svētās dāvanas nesagānīsiet un nemirsiet.