1Tad Mirjame un Ārons runāja pret Mozu tās Moru sievas dēļ ko viņš bija ņēmis, jo viņš vienu Moreni bija ņēmis par sievu, un tie sacīja: 2Vai Tas Kungs tikai caur Mozu vien runājis? Vai tas nav arī caur mums runājis? Un Tas Kungs to dzirdēja. 3Bet tas vīrs Mozus bija ļoti lēnprātīgs, vairāk nekā visi cilvēki virs zemes. 4Tad Tas Kungs piepeši runāja uz Mozu un uz Āronu un uz Mirjami: nāciet ārā jūs trīs pie saiešanas telts; un tie trīs nāca ārā. 5Tad Tas Kungs nonāca padebeša stabā un stāvēja saiešanas telts durvīs; un viņš sauca Āronu un Mirjami, un tie abi nāca ārā. 6Un viņš sacīja: klausiet jel manu vārdu! Ja jūsu starpā viens pravietis, tad es, Tas Kungs, viņam parādos parādīšanā, caur sapni es ar viņu runāju. 7Tāds nav mans kalps Mozus, kas visā manā namā ir uzticīgs. 8Muti pret muti es ar viņu runāju un ne caur tumšiem vārdiem, bet redzēdams viņš redz Tā Kunga vaigu; kādēļ tad jūs neesat bijušies runāt pret manu kalpu, pret Mozu? 9Un Tā Kunga bardzība iedegās pret tiem, un viņš aizgāja. 10Un tas padebesis atstājās no telts virsas, un redzi, Mirjame bija spitālīga kā sniegs, un Ārons uzlūkoja Mirjami, un redzi, tā bija spitālīga. 11Tad Ārons sacīja uz Mozu: lūdzams, mans kungs, nepielīdzini mums tos grēkus, ar ko mēs ģeķīgi esam darījuši un ar ko esam apgrēkojušies. 12Lai viņa nav kā tas, kas nedzīvs iziet no mātes miesām, kam puse no miesas jau saēsta. 13Tad Mozus brēca uz To Kungu un sacīja: Ak Dievs, lūdzams, dziedini jel viņu! 14Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: kad viņas tēvs spļaudams viņas vaigā būtu spļāvis, vai tā septiņas dienas nekaunētos? Lai tā septiņas dienas ārā aiz lēģera top ieslēgta un pēc tam lai tā atkal top pieņemta. 15Tad Mirjame tapa ieslēgta ārā aiz lēģera septiņas dienas, un tie ļaudis negāja tālāki, kamēr Mirjame atkal tapa pieņemta. 16Bet pēc tam tie ļaudis cēlās no Acerotas un apmetās Pārana tuksnesī.