1Spriedums par Ninivi. Nakuma, tā Elkozieša, parādīšanas grāmata. 2Bargs Dievs un atriebējs ir Tas Kungs, Tas Kungs ir atriebējs un ļoti bargs, Tas Kungs ir atriebējs saviem pretiniekiem, un atmaksā saviem ienaidniekiem. 3Tas Kungs ir lēnprātīgs un liels spēkā, bet nepamet nesodītu; Tā Kunga ceļš ir viesulī un vētrā, un padebesī ir viņa kāju pīšļi, 4Viņš rāj jūru, un tā izsīkst, viņš izžāvē visas upes; Bāzana un Karmels vīst, ir Lībanus zaļums nokalst. 5Kalni viņa priekšā dreb, un pakalni izkūst, zeme trīc viņa priekšā un pasaule un visi, kas tur dzīvo. 6Kas pastāvēs priekš viņa dusmības, un kas pacelsies viņa bardzības karstumā? Viņa dusmība ir izgāzta kā uguns, un akmens kalni no viņa top sašķelti. 7Tas Kungs ir labs, patvērums bēdu dienā, viņš pazīst tos, kas uz viņu paļaujas. 8Bet ar lielu lieliem plūdiem viņš iznīcinās viņas vietu, un tumsība vajās savus ienaidniekus. 9Ko jūs domājat pret To Kungu? Viņš darīs galu; bēdas divreiz necelsies. 10Jo lai tie ir sapinušies kā ērkšķi un pilni kā mucas, tie taps pavisam aprīti kā sausi rugāji. 11No tevis ir izgājis, kas ļaunu domā pret To Kungu, nesās ar negantu padomu. 12Tā saka Tas Kungs: jebšu tiem labi izdodas, un jebšu viņu ir daudz, taču tie taps nocirsti un būs pagalam. Es tevi gan esmu spaidījis, bet es tevi vairs nespaidīšu. 13Bet nu es viņa jūgu no tevis salauzīšu un saraušu tavas saites, 14Bet pret tevi Tas Kungs ir pavēlējis, ka no tava vārda vairs nebūs dzimums; no tava dieva nama es izdeldēšu grieztas un lietas bildes; es tev rakšu tavu kapu, jo tu esi viegls atrasts. 15Redzi, uz kalniem prieka vēstnešu kājas, kas mieru sludina; svētī savus svētkus, ak Jūda, maksā savus solījumus; jo tas negantais pie tevis vairs nenāks, viņš ir pavisam izdeldēts.