1Klausāties jel, ko Tas Kungs saka: celies, tiesājies ar kalniem, un pakalni lai dzird tavu balsi. 2Klausāties, kalni, Tā Kunga tiesāšanos un jūs stiprie zemes pamati, jo Tam Kungam ir tiesas lieta ar saviem ļaudīm, un viņš grib tiesāties ar Izraēli. 3Ak mana tauta, ko es tev esmu darījis? Ar ko es tevi esmu apgrūtinājis? Atbildi man! 4Gan es tevi esmu izvedis no Ēģiptes zemes un tevi izpestījis no vergu nama un tavā priekšā sūtījis Mozu un Āronu un Mirjamu. 5Mana tauta, piemini jel, ko Balaks, Moaba ķēniņš, izdomāja, un ko Bileāms, Peora dēls, viņam atbildēja, no Zitim līdz Ģilgalai, lai tu atzīsti Tā Kunga taisnību. 6Ar ko es iešu pretī Tam Kungam? Kā zemošos tā augstā Dieva priekšā? Vai iešu viņam pretī ar dedzināmiem upuriem, ar gada veciem teļiem. 7Vai Tam Kungam būtu labs prāts pie tūkstošiem auniem? Vai pie desmit tūkstošām eļļas upēm? Vai došu savu pirmdzimto par savu noziegumu, savas miesas augli par savas dvēseles grēkiem? 8Viņš tev, cilvēks, darījis zināmu, kas labs, un ko Tas Kungs no tevis prasa: tikai taisnību darīt, žēlastību mīlēt un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā. 9Tā Kunga balss sauc pilsētai un gudrība ir, tavu vārdu bīties: klausies to rīksti, un kas to draud. 10Vai bezdievīga namā vēl paliek netaisnas mantas un tā sasodītā mazā ēfa? 11Vai nenoziedzīgs būšu pie bezdievīga svara un pie maisa ar viltīgiem svara akmeņiem? 12Viņas bagātie piepildās ar varas darbu, un viņas iedzīvotāji runā melus, un viņu mēle ir viltīga viņu mutē! 13Tādēļ ir es tevi ievainošu, un tevi sitīšu un postīšu tavu grēku dēļ. 14Tu ēdīsi, bet nepieēdīsies, un tavs vēders būs tukšs; un ko tu nesīsi, to tu neaiznesīsi, un ko tu aiznesīsi, to es nodošu zobenam. 15Tu sēsi, bet nepļausi, tu mīsi eļļas ogas, bet ar eļļu nesvaidīsies, un jaunu vīnu, bet vīna nedzersi. 16Jo tur cienī Amrus ieradumu un visus Akaba nama darbus, un jūs staigājat viņu padomos. Tādēļ es tevi nodošu par postu un viņas iedzīvotājus par apsmieklu, un jūs nesīsiet manu ļaužu negodu.