1Un no Dieva nama izgājis Jēzus aizgāja. Un Viņa mācekļi piegāja pie Viņa un rādīja Viņam, kā tas Dieva nams uztaisīts. 2Bet Jēzus uz tiem sacīja: vai jūs to visu neredzat? Patiesi, Es jums saku, šeit akmens uz akmens netaps pamests, kas netaps nolauzīts. 3Un Viņam uz Eļļas kalna sēžot, tie mācekļi piegāja sevišķi un sacīja: saki mums, kad šīs lietas notiks, un kāda būs Tavas atnākšanas un pastara laika zīme? 4Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ. 5Jo tur daudz nāks Manā Vārdā un sacīs: es esmu Kristus, un daudz pievils. 6Bet jūs dzirdēsiet karus un karu daudzināšanu. Lūkojiet, nebēdājaties, jo visam tam tā būs notikt, bet tad vēl nav tas gals. 7Jo tad celsies tauta pret tautu un valsts pret valsti, un tad būs bada laiki un mēris un zemes trīcēšanas dažās vietās. 8Bet viss tas būs tikai to lielo bēdu iesākums. 9Tad tie jūs nodos mokās un jūs nokaus, un jūs tapsiet ienīdēti no visiem ļaudīm Mana Vārda dēļ. 10Un tad daudz apgrēcināsies, un viens otru nodos, un viens otru nīdēs. 11Jo tad daudz viltīgi pravieši celsies un daudz pievils. 12Un tāpēc, ka netaisnība ies vairumā, mīlestība pie daudziem izdzisīs. 13Bet kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts. 14Un šis evaņģēlijs no (Dieva) valstības visā pasaulē taps sludināts visām tautām, un tad nāks tas gals. 15Kad jūs nu redzēsiet to izpostīšanas negantību, par ko pravietis Daniēls sacījis, ka tā stāv tai svētā vietā, (kas to lasa, tas lai to labi apdomā!) 16Kas tad ir Jūdu zemē, tie lai bēg kalnos. 17Un kas ir uz jumta, tas lai nekāpj zemē, kādu lietu no sava nama iznest; 18Un kas ir laukā, tas lai neatgriežas, savas drēbes paņemt. 19Bet vai tām grūtām un zīdītājām tanī laikā! 20Bet lūdziet, ka jūsu bēgšana nenotiek ziemas laikā nedz svētā dienā. 21Jo tad būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam, un kādas arī vairs nebūs. 22Un ja šīs dienas netaptu paīsinātas, tad neviens cilvēks netaptu izglābts; bet to izredzēto labad tās dienas taps paīsinātas. 23Ja tad kas uz jums sacīs: redzi, še ir Kristus, vai tur; tad neticiet. 24Jo viltīgi kristi un viltīgi pravieši celsies un lielas zīmes un brīnumus darīs, ka ir tie izredzētie, ja tas varētu būt, uz alošanu taptu pievilti. 25Redziet, es jums to papriekš esmu sacījis. 26Tāpēc, kad tie uz jums sacīs: redzi, Viņš ir tuksnesi, - tad neejat ārā; redzi, Viņš ir kambaros, - tad neticat. 27Jo kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Tā Cilvēka Dēla atnākšana. 28Jo kur ir maita, tur arī ērgļi sakrāsies. 29Bet tūdaļ pēc šā laika bēdām saule taps aptumšota, un mēnesis nedos savu spīdumu, un zvaigznes kritīs no debess, un debess stiprumi kustināsies. 30Un tad Tā Cilvēka Dēla zīme rādīsies debesī, un tad visas ciltis virs zemes kauks un redzēs To Cilvēka Dēlu nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību. 31Un viņš sūtīs savus eņģeļus ar lielu bazūnes skaņu, un tie viņa izredzētos sakrās no tiem četriem vējiem, no viena debess gala līdz otram. 32Mācaties līdzību no vīģes koka: kad jau viņa zaros pumpuri metās, un lapas plaukst, tad jūs zināt, vasaru esam klātu. 33Tā arīdzan, kad jūs visu to redzēsiet, tad ziniet, ka tas ir tuvu priekš durvīm. 34Patiesi, Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekams viss tas būs noticis. 35Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs. 36Bet par to dienu un stundu neviens nezina, ne tie debesu eņģeļi, kā vien mans Tēvs. 37Bet tā, kā bija Noas dienās, tāpat arī būs Tā Cilvēka Dēla atnākšana. 38Jo itin kā tie tais dienās priekš tiem grēku plūdiem rija un plītēja, precējās un laulībā devās līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā, 39Un tie neņēma vērā, tiekams tie plūdi nāca un visus aizņēma; tāpat būs arī Tā Cilvēka Dēla atnākšana. 40Tad divi būs laukā; viens taps pieņemts, otrs atmests. 41Divas mals dzirnavās, viena taps pieņemta, otra atmesta. 42Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs nāk. 43Bet to protiet, kad nama kungs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad tas paliktu nomodā un neļautu savā namā ielauzties. 44Tāpēc arī jūs esiet gatavi, jo tanī stundā, kurā jūs nedomājiet, Tas Cilvēka Dēls nāks. 45Kurš nu ir tas uzticīgais un gudrais kalps, ko tas kungs iecēlis pār savu saimi, tiem maizi dot savā laikā? 46Svētīgs tas kalps, ko tas kungs pārnācis atradīs tā darām. 47Patiesi, Es jums saku, ka viņš to iecels pār visām savām mantām. 48Bet ja tas ļaunais kalps savā sirdī sacīs: mans kungs kavējās nakt. 49Un iesāks savus darba biedrus sist un ar tiem plītniekiem rīt un plītēt: 50Tad tā kalpa kungs nāks tādā dienā, kad šis negaida, un tādā stundā, ko šis nezina, 51Un to šķels pušu un tam dos algu ar tiem liekuļiem. Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.