1Tad Jēzus runāja uz tiem ļaudīm un uz Saviem mācekļiem, 2Sacīdams: uz Mozus krēsla rakstu mācītāji un farizeji ir apsēdušies. 3Visu nu, ko tie saka, lai jūs turiet, to turiet un dariet; bet pēc viņu darbiem nedariet. Jo tie gan māca, bet paši to nedara. 4Jo tie sasien grūtas un nepanesamas nastas un liek tās cilvēkiem uz pleciem, bet paši tās ne ar pirkstu negrib pakustināt. 5Bet visus savus darbus tie dara, lai tie no ļaudīm top redzēti. Tie izplata savus piemiņas rakstus un dara savām drēbēm platas bārkstis; 6Un tiem tīk viesībās sēdēt augstajās vietās un augstajos krēslos baznīcās, 7Un ka top sveicināti tirgos un no ļaudīm saukti: rabbi, rabbi! 8Bet jums nebūs sauktiem tapt: rabbi! Jo viens ir jūsu vadonis, Kristus, bet jūs visi esat brāļi. 9Jums arī nevienu virs zemes nebūs saukt par tēvu, jo viens ir jūsu Tēvs, kas debesīs. 10Un neliekaties saukties par mācītājiem, jo viens ir jūsu mācītājs, Kristus. 11Bet tas lielākais no jums lai ir jūsu kalps. 12Un kas pats paaugstināsies, tam būs tapt pazemotam, un kas pats pazemosies, tam būs tapt paaugstinātam. 13Bet vai jums rakstu mācītājiem un farizejiem! Jūs liekuļi! Jo jūs aizslēdzat Debesu valstību priekš tiem cilvēkiem, un paši jūs neieejat, un neļaujat ieiet tiem, kas grib tikt iekšā. 14Vai jums, rakstu mācītājiem un farizejiem! Jūs liekuļi, jo jūs aprijat atraitņu namus un taisnojaties ar savām garām lūgšanām, tāpēc jūs dabūsiet jo grūtu sodību. 15Vai jums, rakstu mācītājiem un farizejiem! Jūs liekuļi! Jo jūs pārstaigājat jūru un zemi, ka jūs vienu par Jūdu ticības biedri darāt, un kad tas tāds palicis, tad jūs viņu darāt par elles bērnu divkārt vairāk, nekā jūs paši esat. 16Vai jums, akliem ceļa rādītājiem! kas sakāt: ja kas pie Dieva nama zvērēšot, tas neesot nekas, bet ja kas pie Dieva nama zelta zvērēšot, tam tas jāpilda. 17Jūs ģeķi un aklie! Jo kas ir vairāk? Vai tas zelts, vai tas Dieva nams, kas to zeltu svēti? 18Un ja kas pie altāra zvērēšot, tas neesot nekas; bet ja kas zvērēšot pie tās dāvanas, kas tur virsū, tam tas jāpilda. 19Jūs ģeķi un aklie! Jo kas ir augstāks, vai tā dāvana, vai tas altāris, kas to dāvanu svēti? 20Tad nu, kas pie altāra zvēr, tas zvēr pie tā un pie visa, kas tur virsū. 21Un kas pie Dieva nama zvēr, tas zvēr pie tā un arī pie Tā, kas tur mīt iekšā. 22Un kas pie debess zvēr, tas zvēr pie Dieva goda krēsla un pie Tā, kas tur sēž virsū. 23Vai jums, rakstu mācītājiem un farizejiem! Jūs liekuļi! Jo jūs dodat to desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm, un pametat to, kas tas grūtākais bauslībā, tiesu un sirds žēlastību un ticību. Šo jums bija darīt un to nepamest. 24Jūs aklie ceļa rādītāji, kas odus izkāšat un kamieļus aprijat. 25Vai jums, rakstu mācītājiem un farizejiem! Jūs liekuļi! Jo jūs šķīstat biķera un bļodas ārpusi, bet no iekšpuses tie ir pilni ar laupījumu un negausību. 26Tu aklais farizejs, šķīsti papriekš biķera un bļodas iekšpusi, lai arī viņu ārpuse top šķīsta. 27Vai jums, rakstu mācītājiem un farizejiem! Jūs liekuļi! Jo jūs esat līdzināmi tiem nobaltētiem kapiem, kas no ārienes jauki uzskatāmi, bet no iekšienes ir piepildīti ar miroņu kauliem un visādu negantību. 28Tā arī jūs no ārienes gan spīdat priekš ļaudīm kā taisni esoši, bet no iekšienes jūs esat liekulības un netaisnības pilni. 29Vai jums, rakstu mācītājiem un farizejiem! Jūs liekuļi! Jo jūs uztaisiet praviešu kapus un izgreznojiet taisno bedres, 30Un sakāt: ja mēs būtu bijuši savu tēvu laikos, tad mēs nebūtu bijuši viņu biedri uz praviešu asins izliešanu. 31Tad nu jūs liecību dodat pret sev pašiem, ka jūs esat bērni tiem, kas tos praviešus nokāvuši. 32Jūs tad arī piepildāt savu tēvu mēru. 33Jūs čūskas un odžu dzimums, kā jūs izbēgsiet no elles sodības? 34Tāpēc redzi, Es pie jums sūtu praviešus un gudrus un rakstu mācītājus; no tiem jūs citus nokausiet un krustā sitīsiet, un citus no tiem jūs šaustīsiet savās baznīcās un vajāsiet tos no vienas pilsētas uz otru: 35Ka uz jums nāks visas tās taisnās asinis, kas izlietas virs zemes no tā taisnā Ābela asinīm līdz Cakarijas, Baraķijas dēla, asinīm, ko jūs nokāvuši starp Dieva namu un altāri. 36Patiesi, Es jums saku, ka tas visnotaļ nāks uz šo tautu. 37Jeruzāleme! Jeruzāleme! tu, kas nokauj praviešus un ar akmeņiem nomēta, kas pie tevis sūtīti! Cik reiz Es tavus bērnus esmu gribējis sakrāt, kā vista sakrāj savus cālīšus apakš spārniem, bet jūs negribējāt. 38Redzi, jūsu nams jums taps atstāts postā. 39Jo Es jums saku: jūs Mani no šī laika neredzēsiet, tiekams jūs sacīsiet: slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā.