1Un Jēzus atbildēja un runāja atkal caur līdzībām, uz tiem sacīdams: 2Debesu valstība līdzinājās ķēniņam, kas savam dēlam kāzas taisīja, 3Un izsūtīja savus kalpus, tos viesus aicināt kāzās, bet tie negribēja nākt. 4Atkal viņš citus kalpus izsūtīja un sacīja: sakāt tiem viesiem: redzi, mans mielasts ir sataisīts, mani vērši un baroti lopi nokauti, un visas lietas sataisītas; nāciet kāzās. 5Bet tie to nicināja un nogāja cits uz savu tīrumu un cits pie savas tirgošanas. 6Bet citi viņa kalpus sagrāba un tos lika smieklā un tos nokāva. 7Kad tas ķēniņš to dzirdēja, tad viņš tapa dusmīgs un sūtīja savu karaspēku un lika šos slepkavas nokaut un iededzināja viņu pilsētu. 8Tad viņš uz saviem kalpiem sacīja: tās kāzas gan ir sataisītas, bet tie viesi nebija cienīgi. 9Tāpēc ejat uz lielceļiem un aicinājiet kāzās, kādus jūs atrodat. 10Un tie kalpi izgāja uz tiem ceļiem un sameklēja kādus atrazdami, ļaunus un labus, un visi galdi pildījās ar viesiem. 11Tad tas ķēniņš iegāja, tos viesus aplūkot, un tur ieraudzīja vienu cilvēku, kas nebija apģērbies kāzu drēbēs. 12Un viņš uz to sacīja: draugs, kā tu šeit esi ienācis, neapģērbies kāzu drēbēs? Bet tas palika kā mēms. 13Tad tas ķēniņš sacīja uz saviem kalpiem: sieniet tam kājas un rokas, ņemiet to un izmetiet to galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana. 14Jo daudz aicināti, bet maz izredzēti. 15Tad tie farizeji nogāja un sarunājās, ka tie Jēzu Viņa valodā savaldzinātu. 16Un tie sūtīja pie Viņa savus mācekļus ar ķēniņa Erodus sulaiņiem, kas sacīja: Mācītāj, mēs zinām, ka Tu esi patiesīgs un māci Dieva ceļu patiesīgi, un Tu nebēdā par nevienu: jo Tu neuzlūko cilvēka vaigu. 17Tāpēc saki mums: kā Tev šķiet? Vai ir brīv, ķeizaram meslus dot, vai ne? 18Un Jēzus, viņu blēdību nomanīdams, sacīja: jūs viltnieki, kam jūs Mani kārdināt? 19Rādiet Man šurp to nomas naudu. Un tie Tam rādīja vienu sudraba grasi. 20Un Viņš uz tiem sacīja: kam ir šī zīme un tas virsraksts? 21Tie uz Viņu sacīja: ķeizara. Tad Viņš uz tiem sacīja: tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder. 22Un to dzirdēdami, tie brīnījās, un To pameta un aizgāja. 23Tanī pašā dienā nāca pie Viņa saduceji, kas saka, augšāmcelšanos neesam, un Viņam vaicāja 24Sacīdami: Mācītāj, Mozus ir sacījis: ja kas mirst, un tam bērnu nav, tad viņa brālim būs viņa sievu precēt un savam brālim celt dzimumu. 25Tad nu pie mums bija septiņi brāļi, un tas pirmais apņēma sievu un nomira, un kad tam nebija bērnu, tad tas pameta savu sievu savam brālim. 26Tā arī otrais un trešais līdz septītam. 27Un beidzot pēc visiem arī tā sieva nomira. 28Tad nu augšāmcelšanās dienā kuram no tiem septiņiem tā sieva piederēs? Jo tie visi viņu bija apņēmuši. 29Bet Jēzus atbildēja un sacīja: jūs alojaties, neprazdami nedz tos rakstus, nedz Dieva spēku. 30Jo augšāmcelšanās laikā tie nedz precēs nedz taps precēti, bet tie būs itin kā Dieva eņģeļi debesīs. 31Bet vai jūs par miroņu augšāmcelšanos neesat lasījuši, ko Dievs jums ir runājis sacīdams: 32„Es esmu Ābraāma Dievs un Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs?“ Dievs nav mirušu, bet dzīvu Dievs. 33Un kad tie ļaudis to dzirdēja, tad tie iztrūcinājās par Viņa mācību 34Bet farizeji dzirdējuši, ka Viņš saducejiem muti bija aizbāzis, sapulcējās kopā. 35Un viens no tiem, viens bauslības mācītājs, kārdinādams Tam jautāja un sacīja: 36Mācītāj, kurš tas augstākais bauslis bauslībā? 37Bet Jēzus uz to sacīja: tev būs Dievu, savu Kungu, mīļot no visas savas sirds un no visas savas dvēseles un no visa sava prāta. 38Šis ir tas pirmais un augstākais bauslis. 39Bet tas otrs tam līdz: tev būs savu tuvāku mīļot kā sevi pašu. 40Šinīs divējos baušļos karājās visa bauslība un tie pravieši. 41Kad nu tie farizeji bija sagājuši, Jēzus tiem jautāja 42Un sacīja: kas jums šķiet no Kristus, kā dēls Viņš ir? Tie uz Viņu sacīja: Dāvida. 43Un Viņš uz tiem sacīja: kā tad Dāvids Viņu garā sauc par Kungu, 44Tas Kungs sacījis uz manu Kungu: sēdies pa Manu labo roku, tiekams Es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām. 45Ja nu Dāvids To sauc par Kungu, kā tad Tas viņa dēls? 46Un neviens nezināja Viņam atbildēt neviena vārda un no tās dienas arī neviens nedrīkstēja vairs Viņu jautāt.