1Un tūlit no rīta tie augstie priesteri ar tiem vecajiem un rakstu mācītājiem un visa tā augstā tiesa sarunājās, un tie sēja Jēzu, noveda un nodeva Viņu Pilatum. 2Un Pilatus Viņam jautāja: vai Tu esi tas Jūdu ķēniņš? Un Viņš atbildēja un uz to sacīja: tu to saki. 3Un tie augstie priesteri Viņu gauži apsūdzēja. 4Bet Pilatus Viņam atkal vaicāja sacīdams: vai Tu nekā neatbildi? Redzi, cik gauži tie Tevi apsūdz! 5Bet Jēzus neatbildēja vairs nenieka, tā ka Pilatus brīnījās. 6Bet uz svētkiem tas viņiem atlaida vienu cietumnieku, kuru tie prasīja. 7Bet tur bija viens ar vārdu Baraba, gūstīts ar tiem dumpiniekiem, kas dumpī vienu bija nokāvuši. 8Un tie ļaudis augšā sanākuši iesāka prasīt, ka tiem tā darītu, kā allažiņ. 9Bet Pilatus tiem atbildēja un sacīja: vai jūs gribat, ka es jums To Jūdu ķēniņu atlaižu? 10Jo viņš zināja, ka tie augstie priesteri To no skaudības bija nodevuši. 11Bet tie augstie priesteri tiem ļaudīm piekodināja, lai labāki tiem atlaistu to Barabu. 12Bet Pilatus atbildēja un atkal uz tiem sacīja: ko tad jūs gribat, lai daru Tam, ko jūs saucat par Jūdu ķēniņu? 13Bet tie atkal brēca: sit Viņu krustā. 14Bet Pilatus uz tiem sacīja: ko tad Viņš ļaunu darījis? Bet tie vēl vairāk brēca: sit Viņu krustā. 15Bet Pilatus gribēdams tiem ļaudīm izpatikt, tiem atlaida Barabu un nodeva Jēzu, kad Viņu bija šaustījis, ka taptu krustā sists. 16Bet tie karavīri Viņu noveda pilī, tas ir tiesas namā, un sasauca visu to pulku. 17Un tie Viņam apvilka sarkanu mēteli, un kroni no ērkšķiem nopinuši Viņam lika uz galvu. 18Un tie iesāka Viņu sveicināt: sveiks, Jūdu ķēniņ! 19Un sita Viņa galvu ar niedri un Viņu apspļaudīja, un ceļus locīja un Viņu pielūdza. 20Un kad tie Viņu bija apsmējuši, tad Viņam novilka to sarkano mēteli un Viņam apvilka Viņa paša drēbes un Viņu izveda, ka Viņu krustā sistu. 21Un tie spieda kādu, kas no lauka nākdams garām gāja, Sīmani no Ķirenes, Aleksandera un Rufa tēvu, ka Viņa krustu nestu. 22Un tie Viņu noveda pie tās vietas Golgata, tas ir tulkots: pieres vieta. 23Un Viņam deva dzert vīnu, ar mirrēm sajauktu, bet Viņš to neņēma. 24Un kad To bija krustā situši, tad tie izdalīja Viņa drēbes un meta kauliņus par tām, ko kurš dabūtu. 25Un tā bija tā trešā stunda, un Viņu sita krustā. 26Un tur virsraksts par Viņa vainu bija virsū uzrakstīts: Tas Jūdu Ķēniņš. 27Un līdz ar Viņu sita krustā divas slepkavas, vienu pa labo, otru pa kreiso roku. 28Un tie raksti ir piepildīti, kas saka: Viņš ir līdzināts ļauna darītājiem. 29Un tie, kas gāja garām, Viņu zaimoja, kratīja savas galvas un sacīja: raugi, kā Tu Dieva namu noplēsi un to uztaisi trejās dienās. 30Palīdzies pats un kāpi no krusta zemē. 31Tāpat arīdzan tie augstie priesteri ar tiem rakstu mācītājiem Viņu apmēdīja un sacīja: citus Viņš pestījis, Sevi pašu Viņš nevar pestīt. 32Lai nu Kristus, tas Izraēla ķēniņš, no krusta nokāpj, ka mēs redzam un ticam. Un arī tie, kas līdz ar Viņu bija krustā sisti, Viņu apsmēja. 33Un ap sesto stundu palika tumšs pār visu zemi līdz devītajai stundai. 34Un ap devīto stundu Jēzus stiprā balsī brēca saukdams: Eli, Eli, lama zabaktani! Tas ir tulkots: Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis? 35Un citi no tiem, kas tur klāt stāvēja, kad to dzirdēja, sacīja: redzi, Viņš sauc Eliju. 36Bet viens tecēja un pildīja sūkli ar etiķi un to lika uz niedri un Viņu dzirdināja sacīdams: laidiet, redzēsim, vai Elija nāks un Viņu noņems. 37Bet Jēzus stiprā balsī brēcis dvēseli izlaida. 38Un priekškaramais auts Dieva namā pārplīsa divējos gabalos no augšas līdz zemei. 39Bet tas virsnieks, kas tur klāt stāvēja Viņam it pretī, redzēdams, ka Viņš tā brēkdams garu bija izlaidis, sacīja: patiesi, šis cilvēks bija Dieva Dēls. 40Un tur bija arī sievas, kas no tālienes skatījās; starp tām bija Marija Madaļa un Marija, tā jaunākā, Jēkaba un Jāzepa māte, un Salome, 41Kas arīdzan, kad Viņš bija Galilejā, Viņam bija gājušas pakaļ un Viņam kalpojušas, un daudz citas, kas līdz ar Viņu bija nākušas uz Jeruzālemi. 42Un tās sataisāmās dienas vakarā, tas ir tai svētā vakarā, 43Jāzeps no Arimatijas, viens godīgs runas kungs, kas pats arīdzan uz Dieva valstību gaidīja, nāca un iegāja droši pie Pilatus un izlūdzās Jēzus miesas. 44Bet Pilatus brīnījās, ka Tas jau bija nomiris, un to kapteini aicinājis, tam jautāja, vai jau ilgi, kamēr Viņš nomiris? 45Un no tā kapteiņa izklausinājis, viņš Jāzepam Jēzus miesas atvēlēja. 46Un tas smalku audekli pircis, Viņu noņēma un ietina tai smalkā audeklī un Viņu ielika kapā, kas klintī bija izcirsts, un pievēla akmeni priekš tā kapa durvīm. 47Bet Marija Madaļa un Marija, Jāzepa māte, skatījās, kur Tas tapa nolikts.