1Bet notikās, kad tie ļaudis pie Viņa spiedās, Dieva vārdu dzirdēt, un Viņš stāvēja pie Genecaretes ezera, 2Tad Viņš redzēja divas laivas pie ezera stāvam, bet tie zvejnieki bija izkāpuši un mazgāja savus tīklus. 3Bet Viņš kāpa vienā laivā, kas Sīmanim piederēja, un tam lūdza, maķenīt no malas nocelt, un Viņš nosēdās un mācīja tos ļaudis no tās laivas. 4Un beidzis runāt Viņš uz Sīmani sacīja: dodies uz augšu, un izmetiet savus tīklus, ka jūs lomu velkat. 5Un Sīmanis atbildēja un uz Viņu sacīja: Kungs, mēs cauru nakti strādājuši un nenieka neesam dabūjuši; bet uz Tavu vārdu es to tīklu gribu izmest. 6Un kad tie to darīja, tad tie saņēma lielu pulku zivju, tā ka viņu tīkls saplīsa. 7Un tie meta ar roku saviem biedriem, kas bija otrā laivā, lai nāktu palīgā vilkt. Un tie nāca un piepildīja abas laivas pilnas, tā ka tās tik negrima. 8Kad Sīmanis Pēteris to redzēja, tad viņš krita Jēzum pie kājām un sacīja: Kungs, izej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks. 9Jo tam izbailes bija uzgājušas un visiem, kas pie viņa bija, par šo lomu, ko tie bija vilkuši; 10Tā arī Jēkabam un Jānim, Cebedeja dēliem, Sīmaņa biedriem. Un Jēzus sacīja uz Sīmani: nebīsties, jo no šī laika tev būs cilvēkus zvejot. 11Un tie vilka savas laivas pie malas un, visas lietas atstājuši, gāja viņam pakaļ. 12Un notikās, kad Viņš tur bija vienā pilsētā, redzi, tad viens cilvēks, spitālības pilns, Jēzu redzēdams nometās uz savu vaigu, Viņu pielūdza un sacīja: Kungs, ja Tu gribi, tad Tu mani vari šķīstīt. 13Un roku izstiepis, Viņš to aizskāra sacīdams: Es gribu, topi šķīstīts. Un tūdaļ spitālība no tā nozuda. 14Un Viņš tam pavēlēja, nevienam to nesacīt: bet noej un rādies priesterim un upurē par savu šķīstīšanu, ko Mozus ir pavēlējis tiem par liecību. 15Un Viņa slava jo vairāk izpaudās, un daudz ļaudis sapulcējās, Viņu dzirdēt un tapt dziedināti no savām slimībām. 16Bet Viņš nogāja tuksnesī un pielūdza Dievu. 17Un notikās kādā dienā Viņam mācot, tad tur farizeji sēdēja un bauslības mācītāji, kas bija nākuši no visiem Galilejas un Jūdejas un Jeruzālemes miestiem. Un Tā Kunga spēks parādījās Viņam dziedinājot, 18Un redzi, vīri nesa uz gultas vienu cilvēku, tas bija melmeņu sērdzīgs; un tie meklēja, to ienest un nolikt Viņa priekšā. 19Un neatrazdami, kur viņu ienest, to ļaužu dēļ, tie uzkāpa jumtā un to nolaida caur griestiem ar gultu pašā vidū Jēzum priekšā. 20Un Tas viņu ticību redzēdams uz to sacīja: cilvēks, tavi grēki tev ir piedoti. 21Un tie rakstu mācītāji un farizeji iesāka domāt pie sevis un sacīt: kas Tas tāds, ka Tas runā Dieva zaimošanas? Kas var grēkus piedot kā vien Tas Vienīgais Dievs? 22Bet nomanīdams viņu domas, Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: ko jūs domājat savās sirdīs? 23Kas ir vieglāki sacīt: tavi grēki tev ir piedoti, vai sacīt: celies un staigā? 24Bet lai jūs zināt, ka Tam Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes, grēkus piedot, (tad Viņš uz to melmeņu sērdzīgo sacīja:) Es tev saku: celies un ņem savu gultu un ej uz savām mājām! 25Un tas tūdaļ viņiem redzot pacēlās, paņēma to, uz ko tas bija gulējis, un aizgāja uz savām mājām Dievu slavēdams. 26Un brīnīšanās visiem uzgāja, un tie slavēja Dievu: un tie bijāšanas pilni sacīja: mēs šodien brīnuma lietas esam redzējuši. 27Un pēc tam Viņš izgāja un ieraudzīja vienu muitnieku, vārdā Levi, pie muitas sēžam un uz to sacīja: nāc Man pakaļ. 28Un visu atstājis tas cēlās un gāja Viņam pakaļ. 29Un Levi Viņam taisīja lielu mielastu savā namā, un tur bija liels pulks muitnieku un citu, kas līdz ar tiem apsēdās. 30Un tie rakstu mācītāji un farizeji kurnēja pret Viņa mācekļiem un sacīja: Kāpēc jūs ēdat un dzerat ar muitniekiem un grēciniekiem? 31Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: veseliem ārstus nevajag, bet vājiem. 32Es neesmu nācis, taisnus aicināt pie atgriešanās no grēkiem, bet grēcinekus. 33Bet tie uz Viņu sacīja: Kāpēc Jāņa mācekļi tik daudz gavē un Dievu lūdz, tā kā arī tie farizeju mācekļi, bet tavi ēd un dzer? 34Bet Viņš uz tiem sacīja: kāzu ļaudīm jūs nevarat likt gavēt, kamēr brūtgāns pie viņiem. 35Bet nāks dienas, kad brūtgāns tiem būs atņemts, tanīs dienās tad tie gavēs. 36Un Viņš sacīja uz tiem arī līdzību: neviens neliek ielāpu no jaunām drēbēm uz vecām; citādi viņš tik saplēsīs tās jaunās, un tas ielāps no tām jaunām nederēs uz tām vecām. 37Un neviens nelej jaunu vīnu vecos ādas traukos; citādi tas jaunais vīns tos traukus pārplēsīs un izgāzīsies, un tie trauki ies bojā; 38Bet jaunu vīnu būs liet jaunos traukos, tad abi kopā paliek veseli. 39Un nevienam, kas to veco dzēris, tūdaļ neiegribās tā jaunā, jo tas saka: tas vecais ir labāks.