1Piecpadsmitā ķeizara Tiberijus valdīšanas gadā, kad Poncius Pilatus bija zemes valdītājs Jūdejā un Erodus valdnieks Galilejā un Filips, viņa brālis, valdnieks Iturejā un Trakonites tiesā un Lizanijus valdnieks Abilenē, 2Apakš tiem augstiem priesteriem Annasa un Kajafasa, Dieva vārds notika uz Jāni, Cakarijas dēlu, tuksnesī. 3Un viņš gāja pa visu Jardānes apgabalu, sludinādams kristību uz atgriešanos no grēkiem par grēku piedošanu. 4Itin kā rakstīts pravieša Ezaijas grāmatā, kas saka: saucēja balss tuksnesī: sataisiet Tā Kunga ceļu, dariet līdzenas Viņa tekas. 5Visas ielejas lai top pildītas, un visi kalni un pakalni lai top zemoti, un kas nelīdzens, lai top līdzens, un kas celmains, par staigājamu ceļu; 6Un visa miesa redzēs Tā Kunga pestīšanu. 7Tāpēc viņš sacīja uz tiem ļaudīm, kas izgāja, ka no viņa tiktu kristīti: jūs odžu dzimums, kas jums ir rādījis izbēgt no nākamās dusmības? 8Tāpēc nesiet pienākamus atgriešanās augļus; un nesākat savā prātā sacīt: mums ir Ābraāms par tēvu. Jo Es jums saku, ka Dievs no šiem akmeņiem Ābraāmam spēj bērnus radīt. 9Jau arī cirvis kokiem pie saknes pielikts; tāpēc ikkatrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un ugunī iemests. 10Un tie ļaudis tam jautāja un sacīja: ko tad mums būs darīt? 11Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: kam divi svārki, tas lai dod tam, kam nav; un kam ir barība, lai dara tāpat. 12Bet arī muitnieki nāca, ka liktos kristīties, un uz to sacīja: mācītāj, ko mums būs darīt? 13Un viņš uz tiem sacīja: neņemiet vairāk, nekā jums ir nospriests. 14Bet arī karavīri tam jautāja un sacīja: ko tad mums būs darīt? Un viņš uz tiem sacīja: nedariet nevienam pāri, neapmelojiet nevienu un esat mierā ar savu algu. 15Bet tiem ļaudīm gaidot un visiem savā prātā par Jāni domājot, vai tas neesot Kristus, 16Jānis visiem atbildēja sacīdams: es jūs gan kristīju ar ūdeni, bet viens nāks, spēcīgāks, nekā es, tam es neesmu cienīgs atraisīt Viņa kurpju siksnas. Tas jūs kristīs ar Svētu Garu un uguni; 17Tam vēteklis rokā, un Viņš tīrīs Savu klonu caur caurim un sakrās kviešus Savā klētī, bet pelavas sadedzinās ar neizdzēšamu uguni. 18Arī vēl daudz citu ko mācīdams, viņš pasludināja tiem ļaudīm prieka vēsti. 19Bet Erodus, viens no tiem četriem valdniekiem, no viņa pārmācīts Erodeijas, Filipa, sava brāļa, sievas dēļ, un visa ļauna dēļ, ko Erodus bija darījis, 20Pie visa tā arī šo vēl darīja, ka Jāni ieslēdza cietumā. 21Un notikās, kad visi ļaudis tapa kristīti, un arī Jēzus bija kristīts un Dievu pielūdza, tad debesis atvērās, 22Un Svētais Gars nolaidās uz Viņu redzamā ģīmī kā balodis; un balss atskanēja no debesīm sacīdama: Tu esi Mans mīļais Dēls, pie Tevis Man ir labs prāts. 23Un Viņš pats, Jēzus, bija trīsdesmitā gadā un bija pēc ļaužu domām Jāzepa dēls, tas bija Elus dēls, 24Tas Matata, tas Levja, tas Melkus, tas Janna, tas Jāzepa dēls, 25Tas Matatijas, tas Amosa, tas Naūma, tas Eslus, tas Nagajus dēls, 26Tas Maāta, tas Matatijas, tas Zemeja, tas Jāzepa, tas Jūdas dēls, 27Tas Jāņa, tas Rezas, tas Corobabeļa, tas Zalatiēļa, tas Nerus dēls, 28Tas Melķus, tas Addas, tas Kozama, tas Elmodama, tas Era dēls, 29Tas Jāzepa, tas Eliēcera, tas Jorema, tas Matata, tas Levja dēls, 30Tas Sīmeana, tas Jūdas, tas Jāzepa, tas Jonana, tas Eliaķima dēls, 31Tas Meleas, tas Menas, tas Matatas, tas Natana, tas Dāvida dēls, 32Tas Izajus, tas Obeda, tas Boasa, tas Zalmana, tas Naēsona dēls, 33Tas Aminadaba, tas Arama, tas Ecrona, tas Vāreca, tas Jūdas dēls, 34Tas Jēkaba, tas Īzaka, tas Ābraāma, tas Tarus, tas Naora dēls, 35Tas Caruka, tas Ragava, tas Valega, tas Ebera, tas Zalas dēls, 36Tas Kainana, tas Arvaksada, tas Zema, tas Noas, tas Lameka dēls, 37Tas Matuzalas, tas Enoka, tas Jareda, tas Maleleēla, tas Kainana dēls, 38Tas Enosa, tas Seta, tas Ādama dēls, tas Dieva.