1Un Savas acis pacēlis, Viņš redzēja bagātos savas dāvanas metam Dieva šķirstā. 2Un Viņš arī redzēja, ka viena nabaga atraitne divas artavas iemeta tur iekšā, 3Un sacīja: Es jums tiešām saku, ka šī nabaga atraitne vairāk ir iemetusi, nekā visi. 4Jo šie visi no savas bagātības ir iemetuši pie tām Dieva dāvanām, bet šī no savas nabadzības ir iemetusi visu savu padomu, cik viņai bija. 5Un kādiem par Dieva namu runājot, ka tas esot izgreznots ar dārgiem akmeņiem un jaukām uzkārtām dāvanām, Viņš sacīja: 6Laiks nāks, kad no tā, ko jūs redzat, ne akmens uz akmens netaps pamests, ko nenolauzīs. 7Un tie Viņam vaicāja sacīdami: Mācītāj, kad tad tas būs? Un kāda tā zīme, kad šīs lietas notiks? 8Bet Viņš sacīja: pielūkojiet, ka jūs netopat pievilti. Jo daudzi nāks Manā Vārdā sacīdami: es tas esmu, un tas laiks ir tuvu klāt nācis. Tad nu neejat viņiem pakaļ 9Bet kad jūs dzirdēsiet karus un dumpjus, tad neiztrūcinājaties, jo šim visam būs papriekš notikt, bet tūdaļ vēl nav tas gals. 10Tad Viņš uz tiem sacīja: tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti. 11Un lielas zemes trīcēšanas būs dažās vietās un bada laiki un mēri arī bailīgas lietas un lielas zīmes no debesīm notiks. 12Bet pirms viss tas notiks, tie savas rokas jums pieliks un jūs vajās un nodos baznīcās un cietumos, un jūs vedīs priekš ķēniņiem un valdniekiem Mana Vārda dēļ. 13Bet tas notiks jums par liecību. 14Tad nu apņematies savās sirdīs, nerūpēties iepriekš, kā jūs aizbildināsities. 15Jo Es jums došu muti un gudrību, kam nevarēs pretī runāt nedz pretī stāvēt neviens no tiem, kas pret jums ceļas. 16Bet jūs tapsiet nodoti arī no vecākiem un brāļiem un radiem un draugiem. Un tie citus no jums nonāvēs. 17Un jūs būsiet ienīdēti no visiem Mana Vārda dēļ 18Un tomēr ne matam no jūsu galvas nebūs zust. 19Caur savu pacietību izglābsiet savas dvēseles. 20Bet kad jūs redzēsiet Jeruzālemi visapkārt apstātu no karaspēka, tad zināt, ka viņas izpostīšana ir tuvu klāt. 21Tad lai bēg kalnos, kas ir Jūdu zemē, un lai steidzās projām, kas ir viņas vidū; un tie, kas uz laukiem, lai neiet tur iekšā. 22Jo šīs ir tās atriebšanas dienas, lai viss top piepildīts, kas ir rakstīts. 23Bet vai tām grūtām un zīdītājām tanīs dienās, jo tur būs lielas bēdas virs zemes un dusmas par šo tautu. 24Un tie kritīs caur zobena asmeni un gūstīti taps novesti pie visām tautām, un Jeruzāleme taps samīdīta no pagāniem, tiekams pagānu laiki būs piepildīti. 25Un zīmes notiks pie saules, pie mēneša un pie zvaigznēm, un virs zemes tiem ļaudīm būs bail, un tie būs pārbijušies, un jūra un ūdens viļņi kauks. 26Un cilvēki nīcin iznīks no bailības, gaidīdami tās lietas, kas nāks virs zemes, jo debess stiprumi kustināsies. 27Un tad tie redzēs To Cilvēka Dēlu padebesī nākam ar lielu spēku un godu. 28Bet kad tas iesāks notikt, tad savas galvas paceldami skatāties uz augšu, tāpēc ka jūsu pestīšana jo tuvu nāk. 29Un Viņš tiem sacīja vienu līdzību: uzlūkojiet vīģes koku un visus kokus! 30Tūdaļ kad tie izplaukst, tad jūs to redzēdami paši nomaniet, ka vasara jau tuvu. 31Tā tad arī, redzēdami šo visu notiekam, ziniet, ka Dieva valstība tuvu. 32Patiesi, Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekams viss tas būs noticis. 33Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs. 34Bet sargājaties, ka jūsu sirdis nekļūst apgrūtinātas ar lieku ēšanu un ar zūdīšanos pēc uztura, un ka šī diena piepeši jums neuzbrūk. 35Jo viņa nāks, kā kāds slazda valgs pār visiem, kas dzīvo pa visu zemes virsu. 36Tāpēc esiet modrīgi allažiņ un lūdziet, lai varat šim visam izbēgt, kas notiks, un pastāvēt Tā Cilvēka Dēla priekšā. 37Un Viņš pa tām dienām bija Dieva namā mācīdams; un pa tām naktīm Viņš izgāja un palika tai kalnā, kas top saukts Eļļas kalns. 38Un visi ļaudis nāca agri no rīta pie Viņa Dieva namā, Viņu klausīties.