1Jums nebūs sev darīt elkus, nedz izgriezt bildes, nedz uzcelt kādus stabus, nedz likt iezīmētus akmeņus savā zemē, tos pielūgt; jo es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs. 2Manas dusēšanas dienas jums būs turēt un manu svēto vietu bīties; - es esmu Tas Kungs. 3Ja jūs manos likumos staigāsiet un manas pavēles turēsiet un tās darīsiet, 4Tad es jums došu lietu savā laikā, un zeme dos savu labību, un koki laukā dos savus augļus. 5Un kulšanas laiks sniegsies līdz vīna lasīšanai, un vīna lasīšana līdz sējamam laikam, un jūs ēdīsiet savu maizi un būsiet paēduši un dzīvosiet mierīgi savā zemē. 6Un es došu mieru zemei, ka jūs gulēsiet, un nebūs, kas biedina; un es atņemšu visus niknos zvērus no zemes, un zobenam nebūs iet pa jūsu zemi. 7Un jūs saviem ienaidniekiem dzīsities pakaļ, un tie kritīs caur zobenu priekš jūsu acīm. 8Pieci no jums dzenās simtus, un simts no jums dzenās desmit tūkstošus, un jūsu ienaidniekiem priekš jūsu acīm būs krist caur zobenu. 9Un es griezīšos pie jums un darīšu jūs auglīgus un jūs vairošu un uzcelšu ar jums savu derību. 10Un jūs ēdīsiet no veca padoma, un to veco jūs nesīsiet ārā jaunajam nākot. 11Un es celšu savu dzīvokli jūsu vidū, un mana dvēsele jūs neapniks, 12Un es staigāšu jūsu vidū un būšu jums par Dievu, un jūs man būsiet par ļaudīm. 13Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes, ka jūs nebūtu viņas vergi, un esmu saraustījis jūsu jūga saites un esmu licis jums stāvu staigāt. 14Bet ja jūs man neklausīsiet un visus šos baušļus nedarīsiet, 15Un ja jūs manus likumus nicināsiet, un ja jūsu dvēsele manu tiesu apniks, ka jūs nedarāt visus manus baušļus, nicinādami manu derību, 16Tad es jums tā darīšu: es likšu pār jums nākt izbailēm, dilonim un karstuma sērgai, kas acis aptumšo un dvēseli nomoka; un jums savu sēklu būs velti sēt, un jūsu ienaidniekiem to būs ēst. 17Un es celšu savu vaigu pret jums, ka jūs tapsiet kauti savu ienaidnieku priekšā, un jūsu nicinātājiem būs par jums valdīt, un jūs bēgsiet, kad neviens jūs nedzenā. 18Un ja jūs ir tad man vēl neklausīsiet, tad es tam vēl pielikšu septiņkārt, jūsu grēkus sodīdams. 19Jo es salauzīšu jūsu stipruma lepnību un jums darīšu debesi kā dzelzi un zemi kā varu. 20Un jūs savu spēku velti tērēsiet un jūsu zeme nedos savu ražu, nedz jūsu zemes koki savus augļus. 21Un ja jūs man pretī turēsities un negribēsiet man klausīt, tad es uzlikšu jums vēl septiņkārtīgas mokas jūsu grēku dēļ. 22Un es jums sūtīšu meža zvērus, kas jūsu bērnus aprīs un jūsu lopus saplosīs un jūs dzīs mazumā, un jūsu ceļiem būs palikt tukšiem. 23Un ja jūs vēl nepieņemsiet šo manu pārmācību, bet man pretī turēsities, 24Tad es jums arīdzan pretī turēšos un jūs sitīšu vēl septiņkārt vairāk jūsu grēku dēļ. 25Jo es vedīšu pār jums atriebšanas zobenu, kas atriebs manu derību, un kad jūs glābsities savās pilsētās, tad es sūtīšu mēri jūsu vidu, un jūs tapsiet nodoti ienaidnieka rokā. 26Kad es jums atņemšu maizes padomu, tad desmit sievām jūsu maizi būs cept vienā ceplī, un jūsu maizi atdos ar svaru, un jūs ēdīsiet un nebūsiet paēduši. 27Un ja jūs ir caur to man neklausīsiet, bet man turēsities pretī, 28Tad ir es jums bardzībā turēšos pretī un jūs pārmācīšu vēl septiņkārt vairāk jūsu grēku dēļ. 29Jo jūs ēdīsiet savu dēlu miesas un savu meitu miesas jūs ēdīsiet. 30Un es izpostīšu jūsu kalnu vietas un izdeldēšu jūsu elku stabus un metīšu jūsu maitas uz jūsu nogāztiem elkiem un jūs būsiet riebīgi manai dvēselei. 31Un es darīšu jūsu pilsētas par postažām un izpostīšu jūsu svētumus, un es negribu ost jūsu saldo smaržu. 32Es to zemi tā gribu izpostīt, ka būs iztrūcināties jūsu ienaidniekiem, kas tur dzīvo. 33Un es jūs izkaisīšu starp pagāniem un izvilkšu zobenu jums pakaļ, un jūsu zeme paliks postā un jūsu pilsētas taps izpostītas. 34Tad zeme baudīs savu dusēšanu visā tai posta laikā un kamēr jūs esat ienaidnieku zemē, tad zeme dusēs un baudīs savu dusēšanu. 35Visā tai posta laikā viņa dusēs, tāpēc ka tā nedusēja jūsu dusēšanas dienās, kad jūs tur dzīvojāt. 36Un tiem atlikušiem jūsu starpā es došu bailīgu sirdi viņu ienaidnieku zemē, ka kustošas lapas čaukstēšana tos dzīs, un tie bēgs kā no zobena un kritīs, kur dzinēja nav. 37Un tie klups viens uz otru, kā no zobena, kur dzinēja nav, un jūs nepastāvēsiet priekš savu ienaidnieku acīm. 38Bet jūs iesiet bojā starp pagāniem, un jūsu ienaidnieku zeme jūs norīs. 39Un tie atlikušie jūsu starpā panīks savu grēku dēļ savu ienaidnieku zemē; tur tiem savu tēvu noziegumu dēļ būs panīkt. 40Tad tie izsūdzēs savus noziegumus un savu tēvu noziegumus un savus pārkāpumus, ar ko tie pret mani noziegušies, un ka tie man turējušies pretī. 41Un ir es tiem turēšos pretī un tos likšu aizvest viņu ienaidnieku zemē; lai jel viņu neapgraizītā sirds top pazemota, un viņu noziegumi top atlīdzināti. 42Tad es pieminēšu savu derību ar Jēkabu un arī savu derību ar Īzaku un arī savu derību ar Ābraāmu es pieminēšu un pieminēšu to zemi. 43Un tā zeme no viņiem būs atstāta, un tā baudīs savu dusēšanu, kad no viņiem palikusi tukša, un tiem taps atlīdzināti viņu noziegumi, tādēļ un par to, ka tie manas tiesas ir atmetuši un ka viņu dvēsele manus likumus ir apnikusi. 44Bet arī tad vēl, kad tie būs savu ienaidnieku zemē, es tos neesmu atmetis, nedz viņus esmu apnicis, ka tos izdeldētu, iznīcinādams savu derību ar viņiem; jo es esmu Tas Kungs, viņu Dievs. 45Bet es pieminēšu viņiem to derību ar tiem vecajiem, ko es esmu izvedis no Ēģiptes zemes priekš pagānu acīm, ka es tiem būtu par Dievu, es Tas Kungs. 46Tie ir tie likumi un tās tiesas un tie baušļi, ko Tas Kungs ir devis starp sevi un Izraēla bērniem uz Sinaī kalna caur Mozu.