1Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja: 2Tev būs sacīt Izraēla bērniem: ikvienu no Izraēla bērniem un no tiem svešiniekiem, kas mīt Izraēla starpā, kas no sava dzimuma Molokam dod, to būs nokaut; tiem zemes ļaudīm viņu būs nomētāt ar akmeņiem. 3Un es celšu savu vaigu pret šo vīru un to izdeldēšu no viņa ļaužu vidus, tāpēc ka tas no sava dzimuma ir devis Molokam, nešķīstu darīdams manu svēto vietu un sagānīdams manu svēto vārdu. 4Un ja tās zemes ļaudis savas acis aizslēdz priekš šī cilvēka, kad tas no sava dzimuma dod Molokam, to nenokaudami, 5Tad es celšu savu vaigu pret to vīru un pret viņa cilti, un izdeldēšu no viņa ļaužu vidus viņu un visus, kas tam mauko pakaļ, un mauko pakaļ Molokam. 6Kad kas laban griezīsies pie zīlniekiem un pareģiem, viņiem maukodams pakaļ, pret to es celšu savu vaigu un to izdeldēšu no viņa ļaužu vidus. 7Tāpēc svētījaties un esiet svēti, jo es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs. 8Un turat manus likumus un dariet tos; - es esmu Tas Kungs, kas jūs svētī. 9Ja kas savu tēvu vai savu māti lād, to būs nokaut; viņš savu tēvu vai savu māti lādējis, viņa asinis lai uz tā paliek. 10Un kad kāds vīrs laulību pārkāpj ar cita sievu, kad viņš laulību pārkāpj ar sava tuvākā sievu, tam būs tikt nokautam, ir tam pārkāpējam, ir tai pārkāpējai. 11Un tas vīrs, kas guļ pie sava tēva sievas, tas atsedz sava tēva kaunumu, - tos abus būs nokaut; lai viņu asinis uz tiem paliek. 12Un ja kāds vīrs guļ pie savas vedeklas, tos abus būs nokaut; tie darījuši negantu nešķīstību; lai viņu asinis uz tiem paliek. 13Un ja vīrs guļ pie vīra kā pie sievas, tie abi ir darījuši negantību; tos būs nokaut; lai viņu asinis uz tiem paliek. 14Un ja kāds vīrs ņem sievu un viņas māti, tā ir negantība; viņu līdz ar tām būs ar uguni sadedzināt, lai nav negantība jūsu starpā. 15Un ja kāds vīrs guļ pie lopa, to būs nokaut, un jums arī to lopu būs nokaut. 16Tāpat arīdzan, ja sieva nāk pie lopa, ar viņu sajaukdamās, tad jums būs nokaut to sievu un to lopu, tiem jāmirst; lai viņu asinis uz tiem paliek. 17Un ja kāds vīrs ņem savu māsu, sava tēva meitu vai savas mātes meitu, un tas lūko viņas kaunumu, un tā lūko viņa kaunumu, tā ir bezkaunība, - tāpēc tiem būs tikt izdeldētiem no savu ļaužu bērnu acīm; viņš ir atsedzis savas māsas kaunumu, tam būs nest savu noziegumu. 18Un ja vīrs guļ pie kādas sievas, kurai ir uz drānām, un atsedz viņas kaunumu un atdara viņas avotu, un šī atsedz savu asins avotu, tad tiem abiem būs tapt izdeldētiem no saviem ļaudīm. 19Savas mātes māsas un sava tēva māsas kaunumu tev nebūs atsegt, jo tāds ir atsedzis savu asinsradinieci, - tiem būs nest savu noziegumu. 20Un ja vīrs guļ pie sava tēva brāļa sievas, tas ir atsedzis sava tēva brāļa kaunumu, tiem būs nest savus grēkus, bez bērniem tiem būs nomirt. 21Un ja vīrs ņem sava brāļa sievu, tā ir bezkaunība, tas ir atsedzis sava brāļa kaunumu, tiem būs palikt bez bērniem. 22Turat tad visus manus likumus un visas manas tiesas un dariet pēc tiem, ka tā zeme jūs neizspļauj, kurp es jūs vedu, tur dzīvot. 23Un nestaigājiet to pagānu likumos, ko es jūsu priekšā izdzīšu, jo visas šās lietas tie ir darījuši, tāpēc es viņus esmu apnicis. 24Un es jums esmu sacījis, jums būs iemantot viņu zemi, un es jums došu to iemantot, zemi, kur piens un medus tek; es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs atšķīris no pagāniem. 25Tāpēc jums būs izšķirt šķīstus lopus no nešķīstiem un nešķīstus putnus no šķīstiem; un jums nebūs sagānīt savas dvēseles pie lopiem nedz pie putniem nedz pie kaut kā, kas lien virs zemes, no kā es jūs esmu nošķīris, un jums to būs turēt par nešķīstu. 26Un jums būs man būt svētiem, jo es, Tas Kungs, esmu svēts un esmu jūs nošķīris no pagāniem, man piederēt. 27Kad nu vīrs vai sieva ir zīlnieki vai pareģi, tos būs nokaut, tie ar akmeņiem jānomētā; - lai viņu asinis uz tiem paliek.