1Bet Izraēla bērni noziedzās pie tā izdeldējamā, jo Akans, Karmus dēls, tas bija Zabdus, tas Zerus dēls no Jūda cilts, ņēma no tā izdeldējamā. Tad Tā Kunga bardzība iedegās pret Izraēla bērniem. 2Kad nu Jozuūs izsūtīja vīrus no Jērikus uz Aju pie Bet-Avenas, no Bēteles pret rītiem, un uz tiem runāja sacīdams: noejat un izlūkojiet to zemi, 3Tad tie vīri nogāja un izlūkoja Aju, un griezās atpakaļ pie Jozuūs un uz to sacīja: lai visi ļaudis nenoiet, bet lai kādi divtūkstoš vai trīstūkstoš vīri noiet un Aju kauj, neapgrūtini visus ļaudis, jo viņu tur ir maz. 4Tad no tiem ļaudīm cēlās uz turieni trīstūkstoš vīri, bet tiem bija jābēg priekš Ajas vīriem. 5Un Ajas vīri apkāva no tiem trīsdesmit un sešus vīrus un dzinās tiem pakaļ no vārtiem līdz Zabarim, un tos sakāva pakalnē. Tad to ļaužu sirds izkusa un palika kā ūdens. 6Un Jozuūs saplēsa savas drēbes un metās zemē uz savu vaigu priekš Tā Kunga šķirsta līdz pat vakaram, viņš un Izraēla vecaji, un tie kaisīja pīšļus uz savām galvām. 7Un Jozuūs sacīja: ak Kungs, Kungs! Kāpēc tu šiem ļaudīm esi licis iet caur Jardāni, mūs dodams Amoriešu rokās, ka tie mūs izdeldē? Ak, kaut mēs mierā būtu palikuši viņpus Jardānes. 8Ak Kungs, ko lai saku, kad nu Izraēls muguru griež saviem ienaidniekiem? 9Kad Kanaānieši un visi zemes iedzīvotāji to dzirdēs, tad tie mūs apstās visapkārt un izdeldēs mūsu vārdu no zemes. Ko tad tu darīsi sava lielā vārda dēļ? 10Tad Tas Kungs sacīja uz Jozuū: celies, kāpēc tu tā guli uz sava vaiga? 11Izraēls ir apgrēkojies un arī pārkāpis manu derību, ko es tiem esmu pavēlējis; tie ir arī ņēmuši no tā izdeldējamā un ir zaguši un slēpuši un to ir likuši pie savas mantas. 12Tāpēc Izraēla bērni nevar pastāvēt priekš saviem ienaidniekiem, tiem bēdzin jābēg no saviem ienaidniekiem, jo tie ir izdeldējami. Es nebūšu vairs ar jums, ja jūs to, kas izdeldējams, no sava vidus neizdeldēsiet. 13Celies, svētī tos ļaudis un saki: svētījaties uz rītdienu, jo tā saka Tas Kungs, Izraēla Dievs: izdeldējama lieta ir tavā vidū, Izraēl; tu nevari pastāvēt priekš saviem ienaidniekiem, tiekams tu nebūsi izdeldējis no sava vidus to izdeldējamo. 14Rītā agri nākat priekšā pēc savām ciltīm, un tā cilts, ko Tas Kungs uzrādīs, lai nāk priekšā pēc saviem radiem, un tas rads, ko Tas Kungs uzrādīs, lai nāk priekšā pēc savām saimēm, un tā saime, ko Tas Kungs uzrādīs, lai nāk priekšā pēc saviem vīriem. 15Un kas taps atrasts ar to izdeldējamo, to būs sadedzināt ar uguni, līdz ar visu, kas tam pieder, tāpēc ka viņš pārkāpis Tā Kunga derību, un tāpēc ka viņš kauna lietu darījis iekš Izraēla. 16Tad Jozuūs cēlās no rīta agri un veda priekšā Izraēli pēc viņu ciltīm, - tad Jūda cilts tapa uzrādīta. 17Un kad viņš Jūda cilti veda priekšā, tad tapa uzrādīts Zeraiešu rads, un kad Zeraiešu radu veda priekšā pēc tiem saimniekiem, tad Zabdus tapa uzrādīts. 18Kad šo saimi veda priekšā pēc tiem vīriem, tad Akans tapa uzrādīts, Karmus dēls, tas bija Zabdus, tas Zerus dēls no Jūda cilts. 19Tad Jozuūs sacīja uz Akanu: mans dēls, dod jel Tam Kungam, Izraēla Dievam, godu un dod viņam slavu un stāsti man jel, ko tu esi darījis, un neslēpi to man. 20Tad Akans atbildēja Jozuūm un sacīja: tiešām, es esmu apgrēkojies pret To Kungu, Izraēla Dievu, un esmu tā un tā darījis. 21Jo es ieraudzīju pie laupījuma vienu skaistu Bābiloniešu mēteli un divsimt sudraba sēķeļus un vienu zelta sprādzi, tā svēra piecdesmit sēķeļus, un es tās lietas iekāroju un tās ņēmu, un redzi, tās manā teltī ir paslēptas zemē un tas sudrabs tur apakšā. 22Tad Jozuūs sūtīja vīrus un tie skrēja uz to telti, un redzi, tas bija apslēpts viņa teltī, un tas sudrabs tur apakšā. 23Un tie to izņēma no tās telts un atnesa pie Jozuūs un pie visiem Izraēla bērniem un to izbēra Tā Kunga priekšā. 24Tad Jozuūs un viss Izraēls līdz ar viņu ņēma Akanu, Zerus dēlu, un to sudrabu un to mēteli un to zelta sprādzi un viņa dēlus un viņa meitas un viņa vēršus un viņa ēzeļus un viņa sīkos lopus un viņa telti un visu, kas tam bija, un tos veda uz Akora ieleju. 25Un Jozuūs sacīja: kā tu mūs esi apbēdinājis, tā tev Tas Kungs šodien apbēdinās; un viss Izraēls to akmeņiem nomētāja un tos sadedzināja ar uguni un uzkrāva pār tiem akmeņus. 26Un tie uzcēla pār tiem lielu akmeņu kopu, kas stāv līdz šai dienai. Tā Tas Kungs atgriezās no savas bardzības karstuma; tādēļ tās vietas vārds top nosaukts Akora ieleja līdz šai pašai dienai.