1Un Jozuūs sapulcināja visas Izraēla ciltis Ziķemē un sasauca Izraēla vecajus un viņu virsniekus un viņu soģus un viņu priekšniekus, un tie atnāca Dieva priekšā. 2Tad Jozuūs sacīja uz visiem tiem ļaudīm: tā saka Tas Kungs, Izraēla Dievs: viņpus upes jūsu tēvi vecos laikos ir dzīvojuši, Tārus, Ābraāma un Naora tēvs, un ir kalpojuši citiem dieviem. 3Tad es ņēmu jūsu tēvu Ābraāmu no viņas upes puses un tam liku staigāt caur visu Kanaāna zemi, un es vairoju arī viņa dzimumu un devu viņam Īzaku. 4Un Īzakam es devu Jēkabu un Ezavu, un Ezavam es devu Zeīra kalnus par daļu, bet Jēkabs un viņa bērni nogāja uz Ēģiptes zemi. 5Tad es sūtīju Mozu un Āronu, un mocīju Ēģiptes zemi, tā kā es viņas vidū esmu darījis, un pēc tam es jūs izvedu. 6Kad es jūsu tēvus no Ēģiptes zemes biju izvedis, tad jūs nācāt pie jūras, un Ēģiptieši jūsu tēviem dzinās pakaļ ar ratiem un ar jātniekiem līdz niedru jūrai. 7Tad tie brēca uz To Kungu, un viņš lika tumsību starp jums un Ēģiptiešiem, un viņš lika jūrai pār tiem nākt un tos apklāja, un jūsu acis redzējušas, ko es Ēģiptes zemē esmu darījis. Pēc tam jūs ilgu laiku esat dzīvojuši tuksnesī. 8Un es jūs vedu Amoriešu zemē, kas viņpus Jardānes dzīvoja: tie pret jums karoja, bet es tos nodevu jūsu rokā, un jūs iemantojāt viņu zemi, un es tos izdeldēju jūsu priekšā. 9Tad Balaks, Cipora dēls, Moabiešu ķēniņš, cēlās un karoja pret Izraēli; un viņš nosūtīja un lika aicināt Bileāmu, Beora dēlu, jūs nolādēt. 10Bet es Bileāmu negribēju klausīt, un viņš svētīdams jūs svētīja, un es jūs izglābu no viņa rokas. 11Un jūs cēlāties pār Jardāni un nācāt uz Jēriku; tad Jērikus iedzīvotāji pret jums karoja, Amorieši, Verezieši un Kanaānieši un Etieši un Ģirgozieši un Evieši un Jebuzieši, bet es tos nodevu jūsu rokās. 12Un es sūtīju jūsu priekšā dundurus, tie tos priekš jums izdzina, kā arī tos divus Amoriešu ķēniņus, ne caur tavu zobenu, ne caur tavu stopu. 13Un es jums devu zemi, ko tu neesi apkopis, un pilsētas, ko jūs neesat uzcēluši, ka tur dzīvojat, vīna dārzus un eļļas kokus, ko jūs neesat dēstījuši, ka no tiem ēdat. 14Un nu bīstaties To Kungu un kalpojiet viņam skaidri un taisni, un atmetiet tos dievus, kam jūsu tēvi viņpus upes un Ēģiptes zemē ir kalpojuši, un kalpojiet Tam Kungam. 15Bet ja tas jums nepatiks, Tam Kungam kalpot, tad izvēlaties sev šodien, kam jūs gribat kalpot, vai tiem dieviem, kam jūsu tēvi kalpojuši viņpus upes, vai tiem Amoriešu dieviem, kuru zemē jūs dzīvojat. Bet es un mans nams, mēs kalposim Tam Kungam. 16Tad tie ļaudis atbildēja un sacīja: lai tas ir tālu no mums, To Kungu atstāt un kalpot citiem dieviem. 17Jo Tas Kungs ir mūsu Dievs; tas mūs un mūsu tēvus izvedis no Ēģiptes zemes, no tā vergu nama, tas priekš mums šās lielās zīmes darījis un mūs pasargājis uz visiem ceļiem, kur esam gājuši, un starp visiem ļaudīm, caur kuru vidu esam staigājuši. 18Un Tas Kungs mūsu priekšā izdzinis visus tos ļaudis un tos Amoriešus, šās zemes iedzīvotājus, tāpēc mēs kalposim Tam Kungam, jo tas ir mūsu Dievs. 19Tad Jozuūs sacīja uz tiem ļaudīm: jūs nevarēsiet Tam Kungam kalpot, jo Tas Kungs ir svēts Dievs, viņš ir stiprs Dievs, dusmotājs, viņš nepiedos jūsu pārkāpumus, nedz jūsu grēkus. 20Kad jūs no Tā Kunga atstāsities un kalposiet svešiem dieviem, tad viņš atstāsies un jums darīs ļaunu, un jums liks bojā iet, pēc tam, kad viņš jums labu darījis. 21Tad tie ļaudis sacīja uz Jozuū: nē, bet mēs kalposim Tam Kungam. 22Tad Jozuūs sacīja uz tiem ļaudīm: jūs esat liecinieki sev pašiem, ka jūs To Kungu esat izvēlējušies, viņam kalpot. Un tie sacīja: mēs esam liecinieki. 23Un nu atmetiet tos svešos dievus, kas jūsu starpā, un griežat savas sirdis uz To Kungu, Izraēla Dievu. 24Un tie ļaudis sacīja uz Jozuū: mēs kalposim Tam Kungam, savam Dievam, un klausīsim viņa balsi. 25Tā Jozuūs tai dienā darīja derību ar tiem ļaudīm, un tiem iecēla likumus un tiesas Ziķemē. 26Un Jozuūs rakstīja šos vārdus Dieva bauslības grāmatā un ņēma lielu akmeni un to tur uzcēla apakš ozola pie Tā Kunga svētās vietas. 27Un Jozuūs sacīja uz visiem ļaudīm: redzi, šis akmens mums būs par liecību; jo tas ir dzirdējis visus Tā Kunga vārdus, ko viņš ar mums runājis, - tas būs jums par liecību, ka jūs savam Dievam nemelojat. 28Tā Jozuūs tos ļaudis atlaida, ikvienu savā īpašumā. 29Un notikās pēc šīm lietām, tad Jozuūs, Nuna dēls, Tā Kunga kalps, nomira, simts un desmit gadus vecs būdams. 30Un tie viņu apraka viņa īpašuma robežās, Timnat-Zerā, kas ir Evraīma kalnos, no Gaāsa kalna pret ziemeļiem. 31Un Izraēls kalpoja Tam Kungam, kamēr Jozuūs dzīvoja un kamēr tie vecaji dzīvoja, kas ilgi pēc Jozuūs dzīvoja un kas visus Tā Kunga darbus zināja, ko viņš Izraēlim bija darījis. 32Un tie apraka arīdzan Jāzepa kaulus, ko Izraēla bērni no Ēģiptes zemes bija izveduši, Ziķemē, tai tīruma gabalā, ko Jēkabs no Emora, Ziķema tēva, bērniem bija pircis par simts sudraba gabaliem; jo tas Jāzepa bērniem bija ticis par daļu. 33Un Eleazars, Ārona dēls, nomira, un viņu apraka Ģibejā, viņa dēla Pineasa pilsētā, kas viņam bija dota Evraīma kalnos.