1Un trešā dienā kāzas bija Kānā iekš Galilejas, un Jēzus māte bija tur. 2Bet arī Jēzus un Viņa mācekļi tapa aicināti uz tām kāzām. 3Un kad vīna pietrūka, Jēzus māte saka uz Viņu: tiem nav vīna. 4Jēzus uz to saka: sieva, kas Man ar tevi? Mana stunda vēl nav nākusi. 5Viņa māte uz tiem sulaiņiem saka: ko Viņš jums teiks, to dariet. 6Un tur seši akmeņu ūdens trauki bija likti pēc Jūdu šķīstīšanas, un ikkatrā sagāja divi līdz trīs mēri. 7Jēzus uz tiem saka: pildiet šos traukus ar ūdeni! Un tie tos pildīja līdz malai pilnus. 8Un Viņš uz tiem saka: smeļat nu un nesat barības sargam; un tie to nesa. 9Kad nu barības sargs to ūdeni baudīja, kas bija palicis par vīnu (un nezināja, no kurienes tas bija, bet tie sulaiņi to zināja, kas to ūdeni bija smēluši), tad barības sargs aicina brūtgānu 10Un uz to saka: Ikkatrs cilvēks papriekš ceļ priekšā labo vīnu, un kad tie iedzērušies, plānāko; tu labo vīnu līdz šim esi pataupījis. 11Šī tā pirmā brīnuma zīme, ko Jēzus darīja Kānā iekš Galilejas, un parādīja savu godību, un Viņa mācekļi ticēja uz Viņu. 12Pēc tam Viņš nogāja uz Kapernaūmu, pats un Viņa māte un Viņa brāļi un Viņa mācekļi, un viņi tur palika kādas dienas. 13Un Jūdu Lieldiena bija tuvu klāt, un Jēzus aizgāja uz Jeruzālemi. 14Un Viņš atrada Dieva namā tos, kas pārdeva vēršus un avis un baložus, un tos naudas mijējus tur sēžam. 15Un pātagu taisījis no auklām, Viņš izdzina visus no Dieva nama ārā un arī tās avis un tos vēršus un izkaisīja tiem mijējiem to naudu un apgāza tos galdus, 16Un sacīja tiem baložu pārdevējiem: Nesiet to projām! Nedariet Mana Tēva namu par tirgus namu! 17Bet Viņa mācekļi pieminēja, ka ir rakstīts: Karstums Tava nama dēļ Mani aprij. 18Tad tie Jūdi atbildēja un uz Viņu sacīja: Kādu zīmi Tu mums rādi, ka Tu šās lietas dari? 19Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: Noplēsiet šo Dieva namu, tad Es to atkal uzcelšu trejās dienās? 20Tad tie Jūdi sacīja: Šis Dieva nams četrdesmit un sešos gados ir uztaisīts, un Tu to uzcelsi trejās dienās? 21Bet Viņš runāja par Savas miesas Dieva namu. 22Kad Viņš nu bija augšām cēlies no miroņiem, tad Viņa mācekļi atminējās, ka Viņš to uz tiem bija sacījis, un ticēja tam rakstam un tam vārdam, ko Jēzus bija sacījis. 23Un kad Viņš pa tiem svētkiem bija Jeruzālemē, tad daudzi ticēja uz Viņa Vārdu, redzēdami tās brīnuma zīmes, ko Viņš darīja. 24Bet Jēzus pats viņiem neuzticējās, tāpēc ka Viņš visus pazina, 25Un ka Viņam nevajadzēja, lai kas Viņam liecību dotu par cilvēku; jo Viņš pats zināja, kas bija iekš cilvēka.