1To Es jums esmu sacījis, lai jūs neņemat apgrēcību. 2Tie jūs izslēgs no draudzes; un nāk laiks, ka tas, kas jūs nokaus, domās, ar to Dievam kalpojis. 3Un to tie darīs, tāpēc ka tie nav atzinuši nedz Manu Tēvu nedz Mani. 4Bet to Es jums esmu sacījis tāpēc, lai, kad tas laiks būs nācis, jūs pieminat, ka Es jums to esmu sacījis. Bet to Es no iesākuma jums neesmu sacījis, tāpēc ka Es biju pie jums. 5Bet nu Es noeju pie Tā, kas Mani sūtījis, un neviens no jums Mani nejautā: kurp Tu ej? 6Bet kad Es to uz jums esmu runājis, tad jūsu sirds ir palikusi pilna noskumšanas. 7Bet Es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka Es noeju; jo, kad Es nenoeju, tad tas Iepriecinātājs nenāks pie jums; bet kad Es noiešu, tad Es To pie jums sūtīšu. 8Un kad Tas būs nācis, Tas pārliecinās pasauli par grēku, par taisnību un par sodu; 9Par grēku, ka tie netic uz Mani; 10Par taisnību, ka Es eju pie Tā Tēva, un jūs Mani vairs neredzēsiet; 11Par sodu, ka šīs pasaules kungs ir notiesāts. 12Man vēl daudz jums jāsaka, bet tagad jūs to nevarat panest. 13Bet kad Viņš, tas patiesības Gars, nāks, Tas jūs vadīs uz visu patiesību; jo Viņš no Sevis paša nerunās, bet ko Tas dzirdēs, to Tas runās un nākošas lietas jums pasludinās. 14Tas Mani pagodinās, jo no Manis Viņš ņems un jums to pasludinās. 15Viss, kas Tam Tēvam ir, tas ir Mans, tāpēc Es esmu sacījis: Viņš ņems no Manis un jums pasludinās. 16Par mazu brīdi, tad jūs Mani vairs neredzēsiet, un atkal par mazu brīdi, tad jūs Mani redzēsiet, - jo Es eju pie Tā Tēva.  17Tad kādi no Viņa mācekļiem sacīja savā starpā: kas tas ir, ko Viņš saka: par mazu brīdi, tad jūs Mani neredzēsiet, un atkal par mazu brīdi, tad jūs Mani redzēsiet; un: Es eju pie Tā Tēva? 18Un tie sacīja: kas tas ir, ko Viņš saka: par mazu brīdi? Mēs nezinām, ko Viņš saka: 19Tad Jēzus nomanīja, ka tie Tam gribēja jautāt, un uz tiem sacīja: par to jūs apjautājaties savā starpā, ka Es esmu sacījis: par mazu brīdi jūs Mani neredzēsiet, un atkal par mazu brīdi jūs Mani redzēsiet? 20Patiesi, patiesi, Es jums saku: jūs raudāsiet un vaidēsiet, un pasaule priecāsies; bet jūs noskumsiet; - tomēr jūsu noskumšana paliks par prieku. 21Kad sieva dzemdē, tad tā noskumusi, jo viņas stunda nākusi; bet kad tai tas bērns dzimis, tad viņa tās sāpes vairs nepiemin tās līksmības dēļ, ka cilvēks dzimis pasaulē. 22Tā arī jūs tagad esat noskumuši, bet Es jūs atkal redzēšu, un jūsu sirds līksmosies, un jūsu prieku neviens no jums neatņems. Un tanī dienā jūs Man nenieka nejautāsiet. 23Patiesi, patiesi, Es jums saku: ko vien jūs Tam Tēvam lūgsiet Manā Vārdā, to Viņš jums dos. 24Līdz šim jūs neko neesat lūguši Manā Vārdā; lūdziet, tad jūs ņemsiet, lai jūsu līksmība ir pilnīga. 25To Es uz jums esmu runājis caur līdzībām, bet laiks nāk, kad Es ar jums vairs nerunāšu caur līdzībām, bet jums skaidri pasludināšu par To Tēvu. 26Tajā dienā jūs lūgsiet Manā Vārdā; un Es jums nesaku, ka Es To Tēvu lūgšu jūsu dēļ. 27Jo pats Tas Tēvs jūs mīl, tāpēc ka jūs Mani mīlējuši un ticējuši, ka Es esmu izgājis no Tā Tēva. 28Es esmu izgājis no Tā Tēva un nācis šinī pasaulē; atkal Es atstāju šo pasauli un eju pie Tā Tēva. 29Tad Viņa mācekļi uz To sacīja: redzi, tagad Tu runā skaidri un nesaki nekādu līdzību 30Tagad mēs zinām, ka Tu visu zini, un nevienam nevajag Tevi jautāt; tāpēc mēs ticam, ka Tu esi izgājis no Dieva. 31Tad Jēzus tiem atbildēja: tagad jūs ticat? 32Redzi, tas laiks nāk un jau ir nācis, ka jūs izklīdīsiet, ikviens uz savu vietu, un Mani pametīsiet vienu pašu. Un Es neesmu viens, jo Tas Tēvs ir ar Mani. 33To Es uz jums esmu runājis, lai jums miers būtu iekš Manis. Pasaulē jums būs bēdas; bet turat drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis.