1Tad Ijabs Tam Kungam atbildēja un sacīja: 2Es atzīstu, ka tu visu iespēji, un nekāds padoms tev nav neizdarāms. 3Kas tas tāds, kas Dieva padomu neprātīgi aptumšo? Tā tad es esmu runājis, ko nesapratu, man visai brīnišķas lietas, ko nezināju. 4Klausi jel, un es runāšu, es tev vaicāšu, un tu mani pamāci. 5Ausīm es no tevis biju dzirdējis, bet nu mana acs tevi redzējusi. 6Tāpēc man ir žēl un sirds man sāp par to pīšļos un pelnos. - 7Un notikās, kad Tas Kungs šos vārdus uz Ijabu bija runājis, tad Tas Kungs sacīja uz Elivu no Tiemanas: manas dusmas ir iedegušās pret tevi un pret taviem diviem draugiem, jo jūs neesat pareizi runājuši par mani, kā mans kalps Ijabs. 8Tādēļ ņemat sev septiņus vēršus un septiņus aunus un ejat pie mana kalpa Ijaba un upurējiet dedzināmos upurus priekš sevis, un lai mans kalps Ijabs par jums lūdz; jo viņu es uzlūkošu, ka es jums nedaru pēc jūsu ģeķības; jo jūs neesat pareizi par mani runājuši, kā mans kalps Ijabs. 9Tā Elivas no Tiemanas un Bildads no Zukas un Covars no Naēmas nogāja un darīja, kā Tas Kungs uz tiem bija sacījis, un Tas Kungs uzlūkoja Ijabu. 10Un Tas Kungs novērsa Ijaba cietumu, kad viņš par saviem draugiem lūdza; un Tas Kungs atdeva Ijabam visu otrtik kā tam bijis. 11Un visi viņa brāļi un visas viņa māsas un visi, kas viņu iepriekš bija pazinuši, nāca pie viņa un ēda maizi ar to viņa namā, un žēloja viņu un iepriecināja viņu par visu nelaimi, ko Tas Kungs tam bija uzlicis. Un tie viņam deva ikkatrs vienu kesitu naudas un ikkatrs vienu zelta pieres rotu. 12Un Tas Kungs svētīja Ijabu beidzot vairāk nekā papriekš, ka tam bija četrpadsmit tūkstoš avis un seštūkstoš kamieļi un tūkstoš jūgi vēršu un tūkstoš ēzeļu mātes. 13Viņam arī dzima septiņi dēli un trīs meitas. 14Un viņš nosauca tās pirmās vārdu Jemimu un tās otras vārdu Ķeciju un tās trešās vārdu Ķerenapuku. 15Un visā tai zemē tik skaistas sievas neatrada kā Ijaba meitas. Un viņu tēvs tām deva mantību starp viņu brāļiem. 16Un Ijabs dzīvoja pēc tam simts četrdesmit gadus un redzēja bērnus un bērnu bērnus līdz ceturtam augumam. 17Un Ijabs nomira vecs un labi padzīvojis.