1Bet tu, Ijab, klausi jel manu valodu un ņem vērā visus manus vārdus. 2Redzi nu, es savas lūpas esmu atdarījis, mana mēle manā mutē runā. 3Mani teikumi būs sirds taisnība, un manas lūpas skaidri izrunās, ko zinu. 4Dieva Gars mani radījis, un tā Visuvarenā dvaša man devusi dzīvību. 5Ja tu vari, atbildi man, taisies pret mani un nostājies. 6Redzi, es piederu Dievam it kā tu, no zemes es arīdzan esmu ņemts. 7Redzi, iztrūcināt es tevi neiztrūcināšu, un mana roka pār tevi nebūs grūta. 8Tiešām, tu esi runājis priekš manām ausīm, to vārdu balsi es esmu dzirdējis: 9„Es esmu šķīsts, bez pārkāpšanas, es esmu skaidrs, un man nozieguma nav; 10Redzi, viņš atrod iemeslus pret mani, viņš mani tura par savu ienaidnieku; 11Viņš manas kājas liek siekstā, viņš apsargā visus manus ceļus.“ 12Redzi, tur tev nav taisnības; es tev atbildu, ka Dievs ir daudz augstāks pār cilvēku. 13Kāpēc tu pret viņu tiepies, kad viņš neatbild par visiem saviem darbiem? 14Jo Dievs runā vienreiz, un vēl otrreiz, bet to neliek vērā. 15Sapnī caur nakts parādīšanām, kad ciets miegs cilvēkiem uzkrīt, kad tie guļ savā gultā, 16Tad viņš atdara cilvēku ausi un apzieģelē, ko viņš tiem grib mācīt. 17Lai cilvēku novērš no nedarba un pasargā vīru no lepnības. 18Lai izglābj viņa dvēseli no kapa un viņa dzīvību, ka nekrīt caur zobenu.  19Viņš to arī pārmāca ar sāpēm gultā un lauž visus viņa kaulus. 20Tā ka viņa sirds neņem pretī maizi, nedz viņa dvēsele kādu gardumu. 21Viņa miesa nodilst, ka no tās nekā vairs neredz, un kauli nāk ārā, kas nebija redzami, 22Un viņa dvēsele nāk tuvu pie bedres, un viņa dzīvība pie nāves sāpēm. 23Ja tad pie viņa nāk vēstnesis, ziņas devējs kā viens no tūkstošiem, rādīt cilvēkam kas pareizi: 24Tad viņš tam ir žēlīgs. un saka: atpestī to, ka negrimst kapā, jo esmu atradis salīdzināšanu. 25Tad viņa miesa būs zaļāka nekā jaunībā, tas nāks atkal pie savas jaunības dienām. 26Tas lūgs Dievu, un viņš to žēlos, - tas uzskatīs Dieva vaigu ar prieku, un Dievs cilvēkam atmaksās viņa taisnību. 27Tad šis izteiks cilvēkiem un sacīs: es biju grēkojis un pārgrozījis tiesu, bet viņš to man nav pielīdzinājis. 28Viņš ir atpestījis manu dvēseli, ka tā negrimst kapā, un mana dzīvība redz gaišumu. 29Redzi, to visu dara tas stiprais Dievs divi un trīskārt cilvēkam, 30Ka viņa dvēseli novērstu no kapa, ka tā taptu apgaismota dzīvības gaismā. 31Liec vērā, Ijab, klausies mani, ciet klusu, un es runāšu. 32Jeb, ja tev ir ko sacīt, tad atbildi man; runā, jo es labprāt redzētu tavu taisnību. 33Ja nav, tad klausies mani, ciet klusu, un es tev mācīšu gudrību.