1Tā saka Tas Kungs: redzi, es celšu maitātāja garu pret Bābeli un pret tiem, kas dzīvo manu pretinieku serdē. 2Un es sūtīšu Bābelei vētītājus, kas tos vētīs un iztukšos viņas zemi, jo tie būs visapkārt ap viņu nelaimes dienā. 3Lai strēlnieks stopu uzvelk pret strēlnieku un pret to, kas lepojās savās krūšu bruņās. Un nežēlojiet viņas jaunekļus, izdeldiet visu viņas spēku, 4Ka nokauti krīt Kaldeju zemē un nodurti pa viņas ielām. 5Jo Izraēls un Jūda savā atraitnībā netaps pamesti no sava Dieva, Tā Kunga Cebaot, jebšu viņu zeme noziegusies pret to Svēto iekš Izraēla. 6Bēdziet no Bābeles un izglābiet ikviens savu dvēseli, ka neejat bojā viņas noziegumā, jo šis ir Tā Kunga atriebšanas laiks, viņš tai atmaksā algu. 7Bābele bija zelta biķeris Tā Kunga rokā, kas piedzirdināja visu pasauli; tautas dzēra no viņas vīna, tāpēc tautas palika trakas. 8Bābele ir piepeši kritusi un satriekta. Kauciet par viņu, ņemiet zāles viņas vātīm, varbūt tā taps dziedināta. 9Mēs Bābeli dziedinājām, bet tā nav sadzijusi. Atstājiet viņu, un ejam ikviens uz savu zemi, jo viņas sodība iet līdz pat debesīm un aizsniedz padebešus. 10Tas Kungs ir gaismā nesis mūsu taisnību, nāciet, lai izteicam Ciānā Tā Kunga, sava Dieva, darbu. 11Trinat bultas, sagrābiet bruņas; Tas Kungs pamodinājis Mēdiešu ķēniņu sirdi, jo viņa padoms ir pret Bābeli, to samaitāt; jo šī ir Tā Kunga atriebšana, atriebšana viņa nama dēļ. 12Izceļat karogu uz Bābeles mūriem, vairojiet sargāšanu, ieceļat sargus, liekat karotājus slepenās vietās; jo Tas Kungs ir ko apņēmies un darīs arīdzan, ko viņš runājis pret Bābeles iedzīvotājiem. 13Tu, kas pie tā lielā ūdens dzīvo, kam daudz mantas, tavs gals nācis, un tavas mantas kārības mērs ir pilns. 14Tas Kungs Cebaot ir zvērējis pie savas dvēseles: lai gan es tevi esmu pildījis ar cilvēkiem kā ar siseņiem; tomēr pret tevi dziedās prieka dziesmu. - 15Kas zemi radījis ar savu spēku, kas pasauli iztaisījis ar savu gudrību un debesis izpletis ar savu saprašanu. 16Kad viņa balss atskan, tad ūdeņi krāc debesīs; Viņš liek miglai celties no zemes galiem. Viņš dara zibeņus ar lietu un liek vējam ārā nākt no savām alām. 17Visi cilvēki paliek stulbi bez saprašanas, visi kausētāji top kaunā ar saviem tēliem; jo ko tie lej, ir meli, un dvašas tur nav. 18Tie ir nelietība un apsmejams darbs, piemeklēšanas laikā tie iet bojā. 19Tā kā šie nav Jēkaba daļa, jo viņš ir visu lietu un savas tautas radītājs, Kungs Cebaot ir viņa vārds. 20Tu esi mans veseris, manas kara bruņas, un caur tevi es sadauzu tautas, un caur tevi es maitāju valstis, 21Un caur tevi es sadauzu zirgu un viņa jātnieku, un caur tevi es sadauzu ratus un braucējus. 22Un caur tevi es sadauzu vīrus un sievas, un caur tevi es sadauzu vecus un jaunus, un caur tevi es sadauzu jaunekļus un jaunietes. 23Un caur tevi es sadauzu ganu un viņa ganāmo pulku, caur tevi es sadauzu arāju un viņa jūgu, un caur tevi es sadauzu kungus un valdniekus. 24Bet Bābelei un visiem Kaldeju zemes iedzīvotājiem es atmaksāšu pēc visas viņu bezdievības, ko tie darījuši pie Ciānas priekš jūsu acīm, saka Tas Kungs. 25Redzi, saka Tas Kungs, es celšos pret tevi, maitātāja kalns, kas visu pasauli samaitā, un es izstiepšu savu roku pret tevi un tevi novelšu no taviem akmeņu kalniem, un darīšu tevi par degošu kalnu, 26Ka no tevis nevar ņemt nedz stūra akmeni nedz pamata akmeni, jo tu būsi par mūžīgu posta vietu, saka Tas Kungs. 27Izceļat karogu virs zemes, bazūnējat ar bazūnēm starp tautām, sataisiet tautas uz karu pret viņu, aicinājiet pret viņu Ararata, Meni un Asķenasa valstis, ieceļat kara virsnieku pret viņu, atvediet zirgus kā briesmīgus siseņus; 28Sataisiet tautas uz karu pret viņu, Medijas ķēniņus, viņas valdniekus un visus viņas lielkungus un visas viņu valstis! 29Tad zeme drebēs un trīcēs, jo Tā Kunga domas pret Bābeli piepildās, darīt Bābeles zemi par posta vietu bez iedzīvotāja. 30Bābeles varenie mitējušies karot, tie paliek stiprās pilīs, viņu vara ir izsīkusi, tie ir tapuši par bābām, viņas māju vietas iededzinātas, viņas aizšaujamie salauzti. 31Bēglis tek bēglim pretī un vēstnesis vēstnesim, un stāsta Bābeles ķēniņam, ka viņa pilsēta ieņemta no visām pusēm, 32Un ka braslas ieņemtas, un dīķi ugunī nodeguši, un karavīri noguruši. 33Jo tā saka Tas Kungs Cebaot, Izraēla Dievs: Bābeles meita ir kā klons kuļamā laikā; vēl maķenīt, tad viņai nāks pļaujamais laiks. 34Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, mani aprijis, viņš mani sadauzījis, viņš mani darījis par tukšu trauku, viņš mani aprijis kā pūķis, viņš savu vēderu pildījis ar maniem gardumiem, viņš mani aizdzinis. 35Tas varas darbs, kas man un manai miesai darīts, lai nāk pār Bābeli, tā lai saka Ciānas iedzīvotāja, un manas asinis lai nāk pār Kaldejas iedzīvotājiem, tā lai saka Jeruzāleme. 36Tādēļ Tas Kungs tā saka: redzi, es tiesāšu tavu lietu un tevi atriebšu, un es viņas jūrai likšu izsīkt un viņas avotiem izžūt. 37Un Bābele taps par akmeņu kopu, par šakāļu mājokli, par tuksnesi un par apsmieklu, bez iedzīvotāja. 38Tie kopā rūks kā lauvas un ņurdēs kā jauni lauvas. 39Kad tie būs iekarsēti, tad es tiem celšu priekšā viņu dzērienu un tos piedzirdināšu, ka tie bļaustīsies, bet aizmigsies uz mūžīgu miegu un ne mūžam vairs neuzmodīsies, saka Tas Kungs. 40Es tos vedīšu kā jērus pie kaušanas, kā aunus ar āžiem. 41Kā Zezaks tā ir ieņemts un pasaules slava tā pārvarēta! Kā Bābele ir tapusi par biedēkli starp tautām! 42Jūra ir plūdusi pār Bābeli, un ar viņas viļņu pulku tā ir apklāta. 43Viņas pilsētas palikušas par tuksnesi, par izkaltušu sausu zemi, par zemi, kur neviens nedzīvo, kur cilvēka bērns nestaigā. 44Un es piemeklēšu Belu Bābelē un izraušu no viņa rīkles, ko viņš ierijis, un tautas vairs netecēs pie viņa, jo arī Bābeles mūri ir krituši. 45Izejiet, mani ļaudis, no viņas vidus, un izglābiet ikviens savu dvēseli no Tā Kunga bardzības karstuma. 46Un jūsu sirds lai netop bailīga, un neizbīstaties no tās baumas, kas tai zemē taps dzirdēta; jo bauma nāks vienā gadā, un pēc tam cita bauma otrā gadā, un varas darbs būs tai zemē, valdnieks pret valdnieku. 47Tāpēc redzi, nāk dienas, tad es piemeklēšu Bābeles dievekļus, un visa viņas zeme taps kaunā un visi viņas nokautie gulēs viņas vidū. 48Un par Bābeli gavilēs debesis un zeme, un viss, kas tur ir, ka no ziemeļa puses pār viņu nāk postītāji, saka Tas Kungs. 49Un kā Bābele gāzusi Izraēla nokautos, tā Bābelē kritīs visas zemes nokautie. 50Jūs no zobena izglābtie, ejat un nestāviet! Pieminiet To Kungu tālā zemē un turat Jeruzālemi savā sirdī. 51Mēs esam palikuši kaunā, jo mēs esam dzirdējuši apsmieklu; kauns ir apklājis mūsu vaigu, tāpēc ka sveši nākuši pār Tā Kunga nama svētumu. 52Tāpēc redzi, nāk dienas, saka Tas Kungs, tad es piemeklēšu viņas dievekļus, un visā viņas zemē vaidēs nāvīgi ievainotie. 53Jebšu Bābele kāptu debesīs un stiprinātu savu varu augstībā, tad tomēr postītāji no manis nāks pār viņu, saka Tas Kungs. 54Kliegšanas balss ir dzirdama no Bābeles un liels posts no Kaldejas. 55Jo Tas Kungs izposta Bābeli un iznīcina no tās to lielo troksni, jo viņu viļņi kauc kā vareni ūdeņi, viņu varenais troksnis skan. 56Jo postītājs nāk pār viņu, pār Bābeli, un viņas varenie top gūstīti, viņu stopi top salauzti. Jo Tas Kungs ir Dievs, tas atmaksātājs, atmaksādams viņš atmaksā. 57Un es piedzirdināšu viņas lielkungus un viņas gudros, viņas valdniekus un viņas virsniekus un viņas varoņus, un tie gulēs mūžīgu miegu un neuzmodīsies, saka tas ķēniņš, kam vārds ir Kungs Cebaot. 58Tā saka Tas Kungs Cebaot: platie Bābeles mūri visai(pilnīgi) taps nopostīti, un viņas augstie vārti ar uguni sadedzināti, tā ka tautas velti strādājušas, un ļaudis ugunij par labu pūlējušies. 59Šis ir tas vārds, ko pravietis Jeremija pavēlēja Zerajam, Nerijas dēlam, Mazejas dēla dēlam, kad šis ar Cedeķiju, Jūda ķēniņu, gāja uz Bābeli, viņa valdīšanas ceturtā gadā, un Zeraja bija tas ceļa lielkungs. 60Un Jeremija rakstīja visu to ļaunumu, kam bija nākt pār Bābeli, grāmatā, visus šos vārdus, kas rakstīti pret Bābeli. 61Un Jeremija sacīja uz Zeraju: kad tu nonāksi Bābelē, tad pielūko un lasi visus šos vārdus, 62Un saki: ak Kungs, tu pret šo vietu esi runājis, ka to gribi izdeldēt, tā ka tur vairs nepaliek iedzīvotāju, ne cilvēku ne lopu, bet ka tai jāpaliek par mūžīgu posta vietu. 63Un kad tu šo grāmatu esi izlasījis, tad piesien pie tās akmeni un iemet to Vrat upē, 64Un saki: tāpat Bābele nogrims un nenāks vairs augšā aiz tās nelaimes, ko es pār viņu vedīšu, un tie nogurs. Tik tālu Jeremijas vārdi.