1Šis ir tas vārds, kas notika uz Jeremiju no Tā Kunga sacīdams: 2Tā runā Tas Kungs, Izraēla Dievs, un saka: raksti sev grāmatā visus šos vārdus, ko es uz tevi esmu runājis. 3Jo redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, ka es vedīšu atpakaļ savu Izraēla ļaužu un Jūda cietumniekus, saka Tas Kungs; un es tos vedīšu atpakaļ uz to zemi, ko es viņu tēviem esmu devis, to iemantot. 4Un šie ir tie vārdi, ko Tas Kungs runājis par Izraēli un par Jūdu. 5Jo tā saka Tas Kungs: mēs dzirdam briesmu balsi, tur ir bailes un nemiers. 6Vaicājiet jel un raugāt, vai vīrietis dzemdē? Kāpēc tad es redzu, ka ikkatrs vīrs savas rokas uz ciskām tura, it kā sieva, kas dzemdē, un visi vaigi palikuši bāli? 7Vai! Jo tā diena ir tik liela, ka citas tādas nav, un tas ir Jēkaba bēdu laiks; tomēr viņš no tā taps izpestīts. 8Jo notiks tai dienā, saka Tas Kungs Cebaot, ka es nolauzīšu viņa jūgu no tava kakla un saraustīšu tavas saites, ka sveši viņu vairs nekalpinās. 9Bet tie kalpos Tam Kungam, savam Dievam, un Dāvidam, savam ķēniņam, ko es tiem celšu. 10Bet tu nebīsties, mans kalps Jēkab, saka Tas Kungs, un nebaiļojies, Izraēl. Jo redzi, es tevi izpestīšu no tās tālās zemes, un tavu dzimumu no viņa cietuma zemes, un Jēkabs pārnāks un dzīvos mierīgi un droši un neviens viņu netraucēs. 11Jo es esmu pie tevis, saka Tas Kungs, ka es tevi izglābju. Jo es daru galu visiem pagāniem, kurp es tevi esmu izklīdinājis, bet tev es nedarīšu galu, bet es tevi pārmācīšu pēc taisnības, un nepārmācītu tevi nepametīšu. 12Jo tā saka Tas Kungs: tava vaina ir nāvīga, tava vāts nav dziedinājama. 13Neviena nav, kas tavu vainu pārrauga un aizsien: dziedinājamas zāles tev nav. 14Visi tavi mīļotāji tevi aizmirsuši, tie nevaicā pēc tevis; jo es tevi esmu sitis ar ienaidnieka sitieniem, ar briesmīgu pārmācīšanu tavu daudz noziegumu dēļ tāpēc ka tavu grēku ļoti daudz. 15Ko tu kliedz par savu vainu, un ka tavas sāpes ir nāvīgas? Tavas lielās noziedzības dēļ ka tavu grēku ir ļoti daudz, es tev to esmu darījis. 16Tādēļ visi, kas tevi rij, taps aprīti, un visi tavi pretinieki, tie visi ies cietumā, un kas tevi aplaupa, būs paši par laupījumu, un visi, kas tevi posta, tos es nodošu, ka taps izpostīti. 17Jo es atkal aizsiešu tavas vātis un dziedināšu tavas vainas, saka Tas Kungs, tāpēc ka tie tevi nosauc par aizdzītu: „šī ir Ciāna, neviens pēc tās nevaicā“. 18Tā saka Tas Kungs: redzi, es vedīšu atpakaļ Jēkaba dzīvokļu cietumniekus un apžēlošos par viņa mājas vietām, un tā pilsēta taps uztaisīta uz sava kalna, un tas augstais nams stāvēs savā vecā vietā. 19Un no tiem izies pateikšana un līksmošanās balss, un es tiem likšu vairumā iet un ne mazumā, un es tos pagodināšu, ka vairs nebūs nievājami. 20Un viņa dēli būs kā citkārt, un viņa draudze manā priekšā pastāvēs, un es piemeklēšu visus viņa spaidītājus. 21Un viņa cienīgais būs no viņa, un viņa valdnieks nāks no viņa vidus, un es viņam likšu nākt tuvu, un viņš nāks pie manis klāt. Jo kas tas tāds, kas iedrošinātos man tuvoties? saka Tas Kungs. 22Un jūs man būsiet par ļaudīm, un es jums būšu par Dievu. 23Redzi, vētra no Tā Kunga celsies ar bardzību, briesmīga vētra, tā gāzīsies bezdievīgiem uz galvu. 24Tā Kunga bardzības karstums nemitēsies, tiekams viņš izdarīs un piepildīs savas sirds domas. Nākamās dienās jūs gan to samanīsiet.