1Jojaķima (Cedeķijas), Jozijas dēla, Jūda ķēniņa valdīšanas iesākumā šis vārds no Tā Kunga notika uz Jeremiju: 2Tā saka Tas Kungs uz mani: taisi sev saites un jūgus un liec tos pie sava kakla, 3Un sūti tos pie Edoma ķēniņa, pie Moaba ķēniņa, pie Amona bērnu ķēniņa un pie Tirus ķēniņa un pie Sidonas ķēniņa ar tiem vēstnešiem, kas nākuši uz Jeruzālemi pie Jūda ķēniņa Cedeķijas; 4Un pavēli tiem sacīt uz saviem kungiem: tā saka Tas Kungs Cebaot, Izraēla Dievs: tā jums saviem kungiem būs sacīt: 5Es esmu radījis zemi un cilvēkus un lopus, kas virs zemes, ar savu lielo spēku un ar savu izstiepto elkoni, un es to dodu tam, kas manām acīm patiks. 6Nu tad visas šās zemes es dodu rokā Nebukadnecaram, Bābeles ķēniņam, savam kalpam, un pat zvērus laukā es dodu viņam kalpot. 7Un visiem ļaudīm būs kalpot viņam un viņa dēlam un viņa dēla dēlam, tiekams laiks nāks arī viņa zemei, tad lielas tautas un lieli ķēniņi viņu sev kalpinās. 8Un tos ļaudis un to valsti, kas viņam, Nebukadnecaram, Bābeles ķēniņam, nekalpos, un kas savu kaklu negribēs likt apakš Bābeles ķēniņa jūga, to tautu es piemeklēšu ar zobenu un ar badu un ar mēri, saka Tas Kungs, tiekams es tos būšu izdeldējis caur viņa roku. 9Jūs tad neklausiet saviem praviešiem un saviem zīlniekiem un saviem sapņotājiem un saviem vārdotājiem un saviem burvjiem, kas uz jums runā un saka: jūs nekalposiet Bābeles ķēniņam. 10Jo tie jums sludina melus, lai es jūs tālu aizvedu no jūsu zemes, un lai es jūs izdzenu, un lai jūs ejat bojā. 11Bet tiem ļaudīm, kas savu kaklu pados Bābeles ķēniņa jūgam un viņam kalpos, tiem es likšu palikt savā zemē, saka Tas Kungs, un tie to apkops un tur dzīvos. 12Un es runāju pēc visiem šiem vārdiem uz ķēniņu Cedeķiju, Jūda ķēniņu, un sacīju: padodiet savus kaklus Bābeles ķēniņa jūgam un kalpojiet viņam un viņa ļaudīm, tad jūs dzīvosiet. 13Kāpēc jūs gribat mirt, tu un tavi ļaudis, caur zobenu, caur badu un caur mēri, kā Tas Kungs runājis par tiem ļaudīm, kas Bābeles ķēniņam nekalpos? 14Tad neklausiet to praviešu vārdiem, kas uz jums runā un saka: jūs nekalposiet Bābeles ķēniņam, - jo tie jums sludina melus. 15Jo es tos neesmu sūtījis, saka Tas Kungs, un tie Manā Vārdā sludina melus, lai es jūs izdzenu, un jūs ejat bojā, jūs un tie pravieši, kas jums sludina. 16Es runāju arī uz tiem priesteriem un uz visiem šiem ļaudīm un sacīju: tā saka Tas Kungs: neklausiet savu praviešu vārdiem, kas jums sludina un saka: redzi, Tā Kunga nama trauki drīz taps pārvesti no Bābeles, jo tie jums sludina melus. 17Neklausiet tiem, kalpojiet Bābeles ķēniņam, tad jūs dzīvosiet. Kāpēc tad šai pilsētai būs tapt postītai? 18Bet ja tie ir pravieši, un ja Tā Kunga vārds ir pie viņiem, tad lai tie jel To Kungu Cebaot pielūdz, ka tie trauki, kas Tā Kunga namā un Jūda ķēniņa namā un Jeruzālemē atlikuši, nenāk uz Bābeli. 19Jo tā saka Tas Kungs Cebaot par tiem pīlāriem un par to jūru un par tiem krēsliem un par tiem atlikušiem traukiem, kas šai pilsētā atlikuši, 20Ko Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, nav paņēmis, kad viņš Jekaniju, Jojaķima dēlu, Jūda ķēniņu, no Jeruzālemes aizveda uz Bābeli līdz ar visiem Jūda un Jeruzālemes cienīgiem - 21Jo tā saka Tas Kungs Cebaot, Izraēla Dievs, par tiem rīkiem, kas atlikuši Tā Kunga namā un Jūda ķēniņa namā un Jeruzālemē: 22Tie taps aizvesti uz Bābeli, un tur tie būs līdz tai dienai, kad es tos piemeklēšu, saka Tas Kungs, jo es tos atvedīšu atpakaļ uz šo vietu.