1Šis ir tas vārds, kas notika uz Jeremiju par visiem Jūda ļaudīm Jūda ķēniņa Jojaķima, Jozijas dēla, ceturtā gadā; tas bija Nebukadnecara, Bābeles ķēniņa, pirmais gads; - 2To pravietis Jeremija runājis uz visiem Jūda ļaudīm un uz visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem un sacījis: 3No Jūda ķēniņa Jozijas, Amona dēla, trīspadsmitā gada līdz šai dienai, šos divdesmit trīs gadus, Tā Kunga vārds uz mani noticis, un es uz jums esmu runājis vienā runāšanā, bet jūs neesat klausījuši, 4Un Tas Kungs pie jums vienmēr sūtījis vienā sūtīšanā visus savus kalpus, tos praviešus, bet jūs neesat klausījuši un neesat savas ausis atgriezuši paklausīt. 5Tie sacīja: atgriežaties jel ikviens no sava niknā ceļa un no sava darba ļaunuma, tad dzīvosiet tai zemē, ko Tas Kungs devis jums un jūsu tēviem, mūžīgi mūžam. 6Nedzenaties citiem dieviem pakaļ tiem kalpot un tos pielūgt, un neapkaitinājat mani caur savu roku darbu, ka es jums nedaru ļauna. 7Bet jūs mani neesat klausījuši, saka Tas Kungs, mani kaitinādami caur savu roku darbu, sev pašiem par ļaunu. 8Tādēļ tā saka Tas Kungs Cebaot: Tāpēc ka jūs neesat klausījuši manus vārdus, 9Redzi, tad es sūtīšu un ņemšu visas ciltis no ziemeļa puses, saka Tas Kungs, līdz ar Nebukadnecaru, Bābeles ķēniņu, savu kalpu, un tās vedīšu pār šo zemi un pār viņas iedzīvotājiem un pār visiem ļaudīm visapkārt, un es tos izdeldēšu un tos darīšu par biedēkli un par apsmieklu un mūžīgu tuksnesi. 10Un es tiem iznīcināšu prieka balsi un līksmības balsi, brūtgāna balsi un brūtes balsi, dzirnavu troksni un sveces spīdumu. 11Un visa šī zeme paliks par posta vietu un par tuksnesi. Un šie ļaudis kalpos Bābeles ķēniņam septiņdesmit gadus. 12Bet kad tie septiņdesmit gadi būs pilni, tad es, saka Tas Kungs, piemeklēšu pie Bābeles ķēniņa un pie šiem ļaudīm, viņu noziegumu, tāpat pie Kaldeju zemes, un to darīšu par mūžīgu tuksnesi. 13Un es vedīšu pār šo zemi visus savus vārdus, ko es par to esmu runājis, visu, kas šai grāmatā rakstīts, ko Jeremija par visiem šiem ļaudīm sludinājis. 14Jo arī tos kalpinās varenas tautas un lieli ķēniņi. Tā es tiem atmaksāšu pēc viņu darīšanas un pēc viņu roku darbiem. 15Jo tā Tas Kungs, Izraēla Dievs, uz mani sacījis: ņem no manas rokas šo biķeri bardzības vīna un dodi to dzert visiem ļaudīm, pie kā es tevi sūtu, 16Lai tie dzer, streipuļo un trako caur to zobenu, ko es viņu starpā sūtīšu. 17Un es ņēmu to biķeri no Tā Kunga rokas un devu visiem ļaudīm dzert, pie kā Tas Kungs mani bija sūtījis, 18Proti Jeruzālemei un Jūda pilsētām un viņas ķēniņiem un viņas lielkungiem, tos darīt par postu un par biedēkli, par apsmieklu un par lāstu, it kā tas šodien ir, 19Varaūm, Ēģiptes ķēniņam un viņa kalpiem un viņa lielkungiem un visiem viņa ļaudīm, 20Un visām jauktām tautām, un visiem ķēniņiem Uc zemē un visiem ķēniņiem Vīlistu zemē un Askalonai un Gazai un Ekronei un Azdodas atlikušiem, 21Edomam un Moabam un Amona bērniem, 22Un visiem Tirus ķēniņiem un visiem Sidonas ķēniņiem, tiem ķēniņiem, kas salās viņpus jūras, 23Dedanam un Temanam un Buzam un tiem, kam apcirptas bārdas, 24Un visiem Arabijas ķēniņiem un visiem ķēniņiem pār jauktām tautām, kas tuksnesī dzīvo, 25Un visiem Zimrus ķēniņiem un visiem Elama ķēniņiem un visiem Medijas ķēniņiem, 26Un visiem ziemeļu ķēniņiem tuvu un tālu, vienam kā otram, un visām zemes valstīm, kas virs zemes, un Zezaka ķēniņš dzers pēc viņiem. 27Tev uz tiem būs sacīt: tā saka Tas Kungs Cebaot, Izraēla Dievs: dzeriet un piedzeraties un vemjat un krītat, ka jūs atkal neceļaties priekš tā zobena, ko es sūtīšu jūsu starpā. 28Un kad tie liegsies to biķeri ņemt no tavas rokas un dzert, tad tev uz tiem būs sacīt: tā saka Tas Kungs Cebaot: tiešām, jums būs dzert. 29Jo redzi, tai pilsētā, kas nosaukta pēc Mana Vārda, es iesāku ar to ļaunumu; vai jūs paliksiet itin bez soda? Jūs nepaliksiet bez soda, jo es zobenu atsaucu pār visiem zemes iedzīvotājiem, saka Tas Kungs Cebaot. 30Tad tev visus šos vārdus tiem būs sludināt un uz tiem sacīt: Tas Kungs rūks no augšienes un pacels savu balsi no savas svētās vietas, viņš rūkdams rūks pret savu mājokli, viņš kliegšanu cels, kā vīna minēji, pret visiem zemes iedzīvotājiem. 31Skaņa ies līdz pasaules galam, jo Tam Kungam ir strīdus ar tautām, viņš turēs tiesu pār visu miesu; bezdievīgos viņš nodod zobenam, saka Tas Kungs. 32Tā saka Tas Kungs Cebaot: redzi, nelaime izies no tautas uz tautu, un liela vētra celsies no pasaules gala. 33Un Tā Kunga nokautie gulēs tai dienā no viena pasaules gala līdz otram, tie netaps žēloti nedz salasīti nedz aprakti, tie būs par mēsliem virs zemes. 34Kauciet, gani, un brēciet un vārtaties pelnos, ganāmā pulka lepnie; jo jūsu dienas ir piepildītas uz kaušanu, un es jūs izklīdināju, ka jūs krītat kā dārgs trauks. 35Un tie gani nevarēs izbēgt, un tā ganāmā pulka lepnie neizmuks. 36Klau! Gani brēc un ganāmā pulka lepnie kauc, jo Tas Kungs viņu ganību postījis. 37Un miera lauki taps postīti caur Tā Kunga bardzības karstumu. 38Viņš kā jauns lauva atstājis savu dzīvokli; jo viņu zeme ir tapusi par posta vietu caur to briesmīgo dusmību un viņa bardzības karstumu.