1Tā saka Tas Kungs: ej un pērc sev no podnieka māla krūzi, un ņem pie sevis kādus no ļaužu vecajiem un no priesteru vecajiem. 2Un ej ārā uz Ben-Inoma ieleju, kas ir priekš Ķieģeļu vārtiem, un sludini tur tos vārdus, ko es uz tevi runāšu, 3Un saki: klausiet Tā Kunga vārdu, Jūda ķēniņi un Jeruzālemes iedzīvotāji! Tā saka Tas Kungs Cebaot, Izraēla Dievs: redzi, es vedīšu nelaimi pār šo vietu, no kā visiem, kas to dzirdēs, ausīs skanēs. 4Tāpēc ka tie mani atstāj un šo vietu svešiem nodevuši un tur kvēpinājuši svešiem dieviem, ko ne viņi, ne viņu tēvi, ne Jūda ķēniņi nav pazinuši, un to vietu piepildījuši ar nenoziedzīgām asinīm, 5Un Baālam uztaisījuši altārus un savus bērnus ar uguni sadedzinājuši Baālam par dedzināmiem upuriem, ko es neesmu pavēlējis, un neesmu runājis, un kas man nav nācis sirdī. 6Tādēļ, redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, ka šī vieta vairs netaps nosaukta Tovete vai Ben-Inoma ieleja, bet slepkavu ieleja. 7Jo es iznīcināšu Jūda un Jeruzālemes padomu šinī vietā, un tiem likšu krist caur zobenu priekš viņu ienaidniekiem un caur to rokām, kas viņu dvēseli meklē, un es nodošu viņu miesas par barību putniem apakš debess un zvēriem virs zemes. 8Un šo pilsētu es likšu par posta vietu un par apsmieklu; visi, kas iet garām, tie iztrūksies un svilpos par visām viņu mokām. 9Un es tiem došu ēst viņu dēlu miesas un viņu meitu miesas, un tie ēdīs ikviens sava tuvāka miesas tais bēdās un bailēs, ar ko tos spaidīs viņu ienaidnieki un kas viņu dvēseles meklē. 10Tad tev to krūzi būs sadauzīt priekš to vīru acīm, kas tev gājuši līdz, 11Un uz tiem sacīt: tā saka Tas Kungs Cebaot: tāpat es šos ļaudis un šo pilsētu sadauzīšu, it kā sadauza māla trauku, kas vairs nevar vesels tapt, un Tovetē raks līķus, tāpēc ka citas kapu vietas nebūs. 12Tā es šai vietai darīšu, saka Tas Kungs, un viņas iedzīvotājiem, un darīšu šo pilsētu kā Toveti. 13Un Jeruzālemes nami un Jūda ķēniņu nami būs sagānīti, it kā Tovetes vieta, un visi tie nami, uz kuru jumtiem tie kvēpinājuši visam debess spēkam un dzeramus upurus upurējuši svešiem dieviem. 14Kad nu Jeremija no Tovetes pārnāca, kurp Tas Kungs viņu bija sūtījis sludināt, tad viņš nostājās Tā Kunga nama pagalmā un sacīja uz visu tautu: 15Tā saka Tas Kungs Cebaot, Izraēla Dievs: redzi, es likšu nākt pār šo pilsētu un visām viņas pilsētām visai nelaimei, ko es par to esmu runājis, tādēļ ka tie savu pakausi apcietinājuši un manus vārdus nav klausījuši.