1Šis ir tas vārds, kas no Tā Kunga tā notika uz Jeremiju: 2Celies un noej podnieka namā, un tur es tev likšu dzirdēt savus vārdus. 3Tad es nogāju podnieka namā, un redzi, viņš strādāja darbu uz skrituļa. 4Un tas pods, ko viņš no māliem taisīja, neizdevās podnieka rokā, tad viņš no tā atkal taisīja citu podu, kā tas podniekam patika. 5Tad Tā Kunga vārds uz mani tā notika: 6Vai es jums tā nevaru darīt, kā šis podnieks, tu Izraēla nams? Saka Tas Kungs. Redzi, kā māls podnieka rokā, tā jūs esat manā rokā, tu Izraēla nams. 7Vienreiz es runāju par vienu tautu un par vienu valsti, ka es to gribu izdeldēt un postīt un nomaitāt. 8Bet ja šī tauta atgriežas no sava ļaunuma, par ko es esmu runājis, tad man tā ļaunuma arī būs žēl, ko es viņai gribēju darīt. 9Un atkal es par vienu tautu un par vienu valsti runāju, ka es to gribu uztaisīt un dēstīt. 10Bet ja tā priekš manām acīm ļaunu dara un manu balsi neklausa, tad man arī būs žēl tā labuma, ko es biju solījis viņai darīt. 11Un nu runā jel uz Jūda vīriem un uz Jeruzālemes iedzīvotājiem un saki: tā saka Tas Kungs: redzi, es pret jums daru ļaunumu un man ir nodoms pret jums. Atgriežaties jel ikviens no sava ļaunā ceļa un griežaties uz labiem ceļiem un pie labiem darbiem. 12Bet tie saka: velti! Jo mēs staigāsim pēc savām domām un darīsim ikviens pēc savas ļaunās sirds stūrgalvības. 13Tādēļ tā saka Tas Kungs: vaicājiet jel starp pagāniem, kas tādas lietas dzirdējis? Izraēla meita dara ļoti negantas lietas. 14Vai Lībanus sniegs atstājās no lauku klints? Vai svešie aukstie tekošie ūdeņi izsīkst? 15Jo mani ļaudis mani aizmirsuši; tie kvēpina tiem nelietīgiem; šie tos darījuši klūpam viņu ceļos uz tām vecām tekām, ka tiem bija jāstaigā pa nestaigāta ceļa tekām, 16Ka viņu zeme paliek postā un par apsmieklu mūžīgi; visi, kas tur iet garām, iztrūcināsies un kratīs savu galvu. 17Kā rīta vējš, tā es tos izkaisīšu ienaidnieku priekšā, es tiem rādīšu muguru un ne vaigu viņu nelaimes dienā. 18Tad tie sacīja: nāciet, sadomāsim padomu pret Jeremiju, jo bauslība nevar zust priesteriem nedz padoms gudriem nedz mācība praviešiem. Nāciet, kausim to ar mēli un neklausīsim nepavisam viņa vārdiem. 19Kungs, ņem mani vērā un klausi uz manu pretinieku balsi! 20Vai tad labu būs atmaksāt ar ļaunu? Jo tie manai dvēselei bedri rakuši. Piemini, ka es tavā priekšā esmu stāvējis un priekš tiem labu runājis, novērst tavu dusmību no viņiem. 21Tāpēc nodod viņu bērnus badam, un lai tie aiziet caur zobena varu, un lai viņu sievas paliek bez bērniem un par atraitnēm, un lai viņu vīri kautin top nokauti un viņu jaunekļi ar zobenu nosisti karā. 22Lai brēkšana top dzirdēta viņu namos, kad piepeši pār tiem nāk karapulki; tāpēc ka tie bedri rakuši, mani gūstīt, un slepeni valgus likuši manām kājām. 23Jo tu, Kungs, zini visu viņu padomu pret mani, ka tie mani grib nokaut; neliecies salīdzināties par viņu noziegumiem un neizdeldē viņu grēkus tavā priekšā, bet lai tie top nogāzti tavā priekšā; tā dari ar tiem tavas bardzības laikā.