1Un Tā Kunga vārds uz mani tā notika: 2Tev nebūs sievu ņemt, tev arī nebūs šinī vietā dzemdināt ne dēlus ne meitas. 3Jo tā saka Tas Kungs par tiem dēliem un par tām meitām, kas šai vietā piedzimuši, ir par viņu mātēm, kas tos dzemdē un par viņu tēviem, kas tos dzemdina šai zemē: 4Tie nomirs ar nāvīgām sērgām, tie netaps apraudāti nedz aprakti, tie būs par mēsliem virs zemes; tie taps aprīti caur zobenu un caur badu, un viņu miesas būs par barību putniem apakš debess un zvēriem virs zemes. 5Jo tā saka Tas Kungs: tev nebūs iet raudu namā, un neej gaust nedz par tiem žēloties. Jo tā saka Tas Kungs: No šiem ļaudīm es esmu atņēmis savu mieru, žēlastību un apžēlošanu, 6Tā ka lieli un mazi šai zemē nomirs un netaps aprakti, tie arī netaps apraudāti un nevienam nebūs graizīties, nedz apcirpties viņu dēļ. 7Tiem arī nebūs lauzt sēru maizi, tos iepriecināt par mirušu, un tos nebūs dzirdināt ar iepriecināšanas biķeri par tēvu vai māti. 8Tāpat neej dzīru namā pie tiem sēdēt ēst un dzert. 9Jo tā saka Tas Kungs Cebaot, Izraēla Dievs: redzi, šinī vietā priekš jūsu acīm un jūsu dienās es likšu mitēties prieka balsij un līksmības balsij, brūtgāna balsij un brūtes balsij. 10Un kad tu šiem ļaudīm visus šos vārdus teiksi un tie uz tevi saka: Kāpēc Tas Kungs pret mums runā visu šo lielo ļaunumu? Un kas ir mūsu noziegums, un kas ir mūsu grēks, ar ko esam apgrēkojušies pret To Kungu, savu Dievu? 11Tad tev uz tiem būs sacīt: tādēļ ka jūsu tēvi mani atstājuši, saka Tas Kungs, un citiem dieviem dzinušies pakaļ un tiem kalpojuši un tos pielūguši, bet mani atstājuši un nav turējuši manu bauslību. 12Un jūs esat niknāki darījuši nekā jūsu tēvi. Jo redzi, jūs staigājat ikviens pēc savas niknās sirds stūrgalvības un mani neklausiet. 13Un tā tad es jūs izmetīšu no šīs zemes uz zemi, ko nepazināt, ne jūs ne jūsu tēvi, un tur jūs kalposiet citiem dieviem dienām naktīm, tādēļ ka es jums neparādīšu žēlastību. 14Tādēļ redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, ka vairs nesacīs: „Tik tiešām kā Tas Kungs dzīvo, kas Izraēla bērnus no Ēģiptes zemes izvedis,“ - 15Bet: „Tik tiešām kā Tas Kungs dzīvo, kas Izraēla bērnus no ziemeļu zemes izvedis un no visām zemēm, kurp viņš tos bija aizdzinis“; jo es tos atkal atvedīšu viņu zemē, ko esmu devis viņu tēviem. 16Redzi, es sūtīšu pēc daudz zvejniekiem, saka Tas Kungs, - tiem tos būs zvejot, un pēc tam es sūtīšu pēc daudz medniekiem, tie tos medīs pa visiem kalniem un pa visiem pakalniem, un pat akmens kalnu plaisumos. 17Jo manas acis redz visus viņu ceļus, manā priekšā tie nav apslēpti, nedz viņu noziegums apklāts priekš manām acīm. 18Bet papriekš es viņu noziegumu un viņu grēku atmaksāšu divkārtīgi, tāpēc ka tie manu zemi sagānījuši ar savu elka dievu maitām un manu mantas tiesu piepildījuši ar savām negantībām. 19Ak Kungs, tu esi mans spēks un mans stiprums un mans patvērums bēdu dienā. Pie tevis nāks tautas no pasaules galiem un sacīs: tiešām, mūsu tēvi turējuši viltīgus un nelietīgus dievekļus, kas nekā nevarēja palīdzēt. 20Vai tad cilvēkam sev būs dievus taisīt, kas dievi nav? 21Tādēļ redzi, es šim brīdim tiem darīšu zināmu, es tiem darīšu zināmu savu roku un savu varu, un tiem būs atzīt, ka mans vārds ir: Tas Kungs.