1Tu, ak Kungs, palieci taisns, kad es ar tevi gribētu tiesāties; tomēr par tiesu ar tevi gribu runāt. Kāpēc bezdievīgiem ceļš labi izdodas, un visiem, kas dara viltu, labi klājās? 2Tu tos esi dēstījis, un tie ir iesakņojušies un aug un nes augļus; tu gan esi tuvu viņu mutei, bet tālu no viņu sirdīm. 3Bet mani, ak Kungs, tu pazīsti, mani tu redzi un pārbaudi manu sirdi, kāda tā ir tavā priekšā. Aizrauj viņus kā avis uz kaušanu un nolieci tos uz nokaušanas dienu! 4Cik ilgi tad zeme lai bēdājās un zāle visur laukā lai savīst? Iedzīvotāju blēdības dēļ lopi un putni iet bojā. Jo tie saka: viņš neredz, kā mums pēcgalā klāsies! 5Kad tu skrēji ar kājniekiem un tie tevi nokausēja, kā tad tu varētu skrieties ar zirgiem? Un ja tu jūties drošs miera zemē, ko tad tu darīsi Jardānes varenos biezumos? 6Jo ir tavi brāļi un tavs tēva nams ir neuzticīgi pret tevi un sauc pilnā balsī tev pakaļ. Neuzticies tiem, kad tie laipnīgi ar tevi runā. 7Es savu namu esmu atstājis un atmetis savu mantas tiesu un to, ko mana dvēsele mīļo, nodevis viņa ienaidniekiem rokā. 8Mana mantība man ir palikusi kā lauva mežā; tā savu balsi pret mani pacēlusi, tādēļ es to esmu ienīdējis. 9Mana mantība man ir kā raibs putns, kam putni uzkrīt no visām pusēm. Nāciet, sapulcinājaties, visi zvēri laukā, nāciet un ēdiet. 10Daudz gani maitājuši manu vīna dārzu, tie ir saminuši manu tīrumu, manu jauko tīrumu tie darījuši par tukšu postažu. 11Tas ir postā, izpostīts tas bēdājās manā priekšā; visa zeme ir postīta, jo neviena nav, kam sirds to ņem vērā. 12Pa visiem tuksneša kalniem postītāji nākuši, jo Tā Kunga zobens rij no viena zemes gala līdz otram, un miera nav nevienai miesai. 13Tie sēj kviešus, bet ērkšķus tie pļauj, tie gan grūti strādā, bet nepelna nekā. Tā tad topat kaunā ar saviem augļiem caur Tā Kunga karsto bardzību. 14Tā saka Tas Kungs par visiem maniem nikniem kaimiņiem, kas aizskar to mantību, ko es esmu devis mantot saviem Izraēla ļaudīm: es tos izraušu no viņu zemes un Jūda namu es izraušu no viņu vidus. 15Un notiks, kad es tos būšu izrāvis, tad es atkal par tiem apžēlošos, es tos vedīšu atpakaļ, ikkatru savā daļā un ikkatru savā zemē. 16Un ja tie manu ļaužu ceļu tikuši(rūpīgi) mācīsies un zvērēs pie Mana Vārda: „Tik tiešām kā Tas Kungs dzīvo!“ It kā tie manus ļaudis ir mācījuši pie Baāla zvērēt, - tad tie taps uzņemti manu ļaužu vidū. 17Bet ja tie neklausīs, tad es šo tautu izraušu un to pavisam izdeldēšu, saka Tas Kungs.