1Tad visi Izraēla bērni izgāja un tā draudze sapulcējās kā viens vienīgs vīrs, no Dana līdz Berzebai, arī Ģileādas zeme, pie Tā Kunga Micpā. 2Un visu ļaužu virsnieki, visas Izraēla ciltis, rādījās(sanāca kopā) Dieva ļaužu draudzē, četrsimt tūkstoš kājnieki, zobenu vilcēji. 3Un Benjamina bērni dzirdēja, ka Izraēla bērni bija gājuši uz Micpu. Un Izraēla bērni sacīja: sakāt, kā šis grēks noticis? 4Tad tas vīrs, tas Levits, tās nokautās sievas vīrs, atbildēja un sacīja: es ar savu sievu nācu uz Ģibeju, kas Benjaminam pieder, par nakti tur palikt. 5Tad Ģibejas namnieki pret mani cēlās un naktī mani apstāja namā; tie nodomāja mani nokaut, un manu lieko sievu tie pārvarējuši, tā ka tā mirusi. 6Tad es ņēmu savu lieko sievu un to dalīju un to sūtīju visās Izraēla zemes tiesās, jo tie nešķīstību un negantību ir darījuši iekš Izraēla. 7Redzi, jūs visi esat Izraēla bērni, sarunājaties un dodiet padomu. 8Tad visi ļaudis cēlās kā viens vienīgs vīrs un sacīja: mēs neiesim neviens uz savu dzīvokli un negriezīsimies neviens uz savu namu. 9Bet šī nu ir tā lieta, ko mēs darīsim pie Ģibejas: pret viņu kā mesli krīt! 10Mēs ņemsim desmit vīrus no simta no visām Izraēla ciltīm un simtu no tūkstošiem un tūkstoti no desmit tūkstošiem, ceļamaizi dabūt priekš tiem ļaudīm; tad iesim uz Benjamina Ģibeju, darīt (viņai) pēc visas negantības, ko tā iekš Izraēla padarījusi. 11Tad visi Izraēla vīri sapulcējās pret to pilsētu un sabiedrojās kā viens vienīgs vīrs. 12Un Izraēla ciltis sūtīja vīrus pie visiem Benjamina radiem sacīdami: kas tas par grēku, kas jūsu starpā noticis? 13Tad nu izdodiet tos vīrus, tos bezdievīgos, kas Ģibejā, ka mēs tos nokaujam un to ļaunumu no Izraēla nogriežam. Bet Benjamina (bērni) negribēja klausīt savu brāļu, Izraēla bērnu, balsi. 14Un Benjamina bērni sapulcējās no tām pilsētām uz Ģibeju, karā iziet pret Izraēla bērniem. 15Un Benjamina bērni tapa skaitīti tai dienā no tām pilsētām divdesmit seši tūkstoš vīri, zobenu vilcēji, bez tiem, kas Ģibejā dzīvoja, to bija pēc skaita septiņsimt izlasīti vīri. 16Starp visiem šiem ļaudīm bija septiņsimt izlasīti vīri, tie bija kreiļi; šie visi meta akmeni ar lingu uz mata, ka tas garām neaizgāja. 17Un Izraēla vīri tapa skaitīti bez Benjamina četrsimt tūkstoš vīri, zobenu vilcēji; visi šie bija kara vīri. 18Un Izraēla bērni cēlās un nogāja uz Bēteli, un vaicāja Dievu un sacīja: kuram no mums būs priekšā iet, karot pret Benjamina bērniem? Un Tas Kungs sacīja: Jūda lai iet priekšā. 19Tad Izraēla bērni cēlās no rīta un apmeta lēģeri pret Ģibeju. 20Un Izraēla vīri izgāja karā pret Benjaminu, un taisījās pret Ģibeju karot. 21Tad Benjamina bērni izgāja no Ģibejas, un viņi tai dienā no Izraēla apkāva divdesmit un divus tūkstošus. 22Bet tie ļaudis, Izraēla vīri, stiprinājās un taisījās atkal karot tai vietā, kur tie pirmā dienā bija taisījušies. 23Un Izraēla bērni nogāja un raudāja priekš Tā Kunga līdz vakaram un vaicāja To Kungu un sacīja: vai man atkal būs iet karā pret Benjamina, sava brāļa, bērniem? Tad Tas Kungs sacīja: ejat pret tiem. 24Tā Izraēla bērni gāja pret Benjamina bērniem otrā dienā. 25Bet Benjamins tiem gāja pretī no Ģibejas otrā dienā un apkāva no Izraēla bērniem vēl astoņpadsmit tūkstošus, kas visi bija zobenu vilcēji. 26Tad visi Izraēla bērni un visi ļaudis nogāja un nāca uz Bēteli un raudāja, un palika tur priekš Tā Kunga un gavēja tai dienā līdz vakaram, un upurēja dedzināmos upurus un pateicības upurus Tā Kunga priekšā. 27Un Izraēla bērni vaicāja To Kungu, (jo tur tanīs dienās bija Dieva derības šķirsts, 28Un Pineas, Ārona dēla, Eleazara, dēls stāvēja tanīs dienās priekš viņa) un sacīja: vai man vēl būs iet karā pret Benjamina, sava brāļa, bērniem, jeb vai man būs atstāties? Un Tas Kungs sacīja: ceļaties, jo rīt es tos došu tavā rokā. 29Tad Izraēls lika kādiem apslēpties visapkārt pret Ģibeju. 30Un Izraēla bērni nogāja trešā dienā pret Benjamina bērniem un taisījās pret Ģibeju, kā citām reizēm. 31Tad Benjamina bērni tiem ļaudīm izgāja pretī un nogāja no tās pilsētas nost un sāka kaut un durt tos ļaudis it kā jau divreiz' uz tiem ceļiem, kur viens tek uz Bēteli un otrs uz Ģibeju laukā, kādus trīsdesmit vīrus no Izraēla. 32Tad Benjamina bērni sacīja: tie mūsu priekšā ir sakauti it kā papriekš, bet Izraēla bērni sacīja: bēgsim un nošķirsim tos no pilsētas uz tiem ceļiem. 33Tad visi Izraēla vīri cēlās no savas vietas un nostājās BaālTāmarā, tā līdz arī tie Izraēlieši, kas bija paslēpušies, cēlās no savas vietas, no Ģibejas klajuma. 34Un desmit tūkstoš vīri, izlasīti no visa Izraēla, nāca no Ģibejas puses, un kaušanās bija briesmīga. Bet tie nezināja, ka nelaime tiem jau bija tuvu. 35Tā Tas Kungs Benjaminu kāva Izraēla priekšā, jo Izraēla bērni tai dienā no Benjamina apkāva divdesmit piecus tūkstošus un simts vīrus, kas visi bija zobenu vilcēji. 36Proti Benjamina bērni redzēja, ka viņi tapa kauti; un Izraēla bērni Benjaminiešiem atstāja to vietu, jo viņi paļāvās uz tiem, kam bija likuši paslēpties pret Ģibeju. 37Un tie, kas bija paslēpušies, steidzās un izskrēja pret Ģibeju; tie, kas bija paslēpušies nāca un apkāva visu pilsētu ar zobena asmeni. 38Un Izraēla vīriem bija noruna ar tiem, kas bija paslēpušies, ka tiem bija uzkurt lielus dūmus un tos laist gaisā no pilsētas. 39Un Izraēla vīri kaujā griezās atpakaļ, un Benjamins bija iesācis nokaut no Izraēliešiem kādus trīsdesmit vīrus, tā ka viņi sacīja: tie ir pavisam kauti mūsu priekšā it kā pirmā kaušanā. 40Tad dūmi no pilsētas sāka celties, kā dūmu stabs, un kad Benjamins skatījās atpakaļ, redzi, tad visa pilsēta liesmās cēlās pret debesi. 41Un Izraēla vīri griezās atpakaļ, bet Benjamina vīri iztrūcinājās, jo tie redzēja, ka nelaime tiem bija uzkritusi. 42Un tie atgriezās Izraēla vīru priekšā uz tuksneša ceļu, bet tā kaušanās tiem bija uz pēdām pakaļ, un tie no tām pilsētām tos apkāva savā vidū. 43Un tie apstāja Benjaminu, dzinās tam pakaļ līdz Menukai, un tos samina līdz Ģibejai pret saules uzlēkšanu. 44Un no Benjamina krita astoņpadsmit tūkstoš vīri, šie visi bija stipri vīri. 45Un viņi griezās un bēga uz tuksnesi, uz Rimona klinti; un tie viņiem pa tiem ceļiem pakaļ dzīdamies apkāva vēl piectūkstoš vīrus un tiem dzinās pakaļ līdz Ģidomam un no tiem nokāva vēl divtūkstoš vīrus. 46Un visi, kas no Benjamina tai dienā krita, bija divdesmit un piectūkstoš vīri, kas bija zobenu vilcēji un visi stipri vīri. 47Bet sešsimt vīri griezās un bēga tuksnesī uz Rimona klinti, un palika pie Rimona klints četrus mēnešus. 48Un Izraēla bērni griezās atpakaļ pie Benjamina bērniem, un kāva tos ar zobena asmeni pilsētā, gan vīrus gan lopus un visu, kas tapa atrasts; tie arī visas pilsētas, ko atrada, sadedzināja ar uguni.