1Tanīs dienās ķēniņa nebija iekš Izraēla, un tanīs dienās Daniešu cilts meklēja īpašu vietu priekš sevis, kur varētu dzīvot, jo viņai nekāda īpaša vieta starp Izraēla ciltīm nebija piešķirta līdz tai dienai. 2Tad Dana bērni no saviem radiem sūtīja kādus piecus vīrus, no savējiem, kas bija stipri, no Careās un Estaoles, zemi izlūkot un pārmeklēt, un tie uz viņiem sacīja: ejat, pārmeklējiet zemi. Un tie nāca pie Evraīma kalniem līdz Mikus namam un palika turpat par nakti. 3Un tur pie Mikus nama būdami viņi pazina tā jaunekļa, tā Levita, balsi un nogriezās uz turieni un sacīja uz to: kas tevi še atvedis? Un ko tu še dari? Un kas tev šeitan ir? 4Un tas uz viņiem sacīja: tā un tā man Mikus darījis un mani saderējis, un es viņam esmu par priesteri. 5Tad tie uz viņu sacīja: vaicā jel Dievam, ka mēs atzīstam, vai mūsu ceļš labi izdosies, ko ejam? 6Un tas priesteris uz tiem sacīja: ejat ar mieru! Jūsu ceļš, ko ejat, ir taisns priekš Tā Kunga. 7Tad tie pieci vīri nogāja un nāca uz Laīsu un ieraudzīja tos ļaudis tai vidū droši dzīvojam, pēc Sidoniešu ieraduma mierīgi un droši, un tai zemē nebija neviena valdītāja, kas kādas lietas dēļ kādu apbēdinātu; un tie bija arī tālu no Sidoniešiem un tiem nebija nekādas darīšanas ar nekādu cilvēku. 8Un tie nāca pie saviem brāļiem uz Careū un Estaoli, un viņu brāļi uz tiem sacīja: ko jūs sakāt? 9Tad tie sacīja: celsimies un iesim pret tiem, jo mēs to zemi esam izlūkojuši, un redzi, tā ir ļoti laba; un jūs turaties klusu? Neesiet kūtri iet, ka nākat to zemi uzņemt. 10Kad jūs nākat, tad jūs nākat pie drošiem ļaudīm, un tai zemei ir plašas robežas; jo Dievs to devis jūsu rokās, vietu, kur nekāda trūkuma nav nekādā lietā, kas ir virs zemes. 11Tad no turienes, no Daniešu radiem, no Careās un Estaoles, aizgāja sešsimt apbruņoti karavīri. 12Un tie cēlās un apmetas ĶiriatJearimā iekš Jūda; tādēļ to vietu nosauc par Dana lēģeri līdz šai denai; redzi tas ir aiz ĶiriatJearimas. 13Un no turienes tie gāja uz Evraīma kalniem un nāca pie Mikus nama. 14Tad tie pieci vīri, kas bija gājuši Laisas zemi izlūkot, sacīja uz saviem brāļiem: vai jūs zināt, ka šinī namā ir efods un elka dievi un izgriezts tēls un lieta bilde? Tad nu jūs paši varat zināt, kas jums jādara. 15Un tie nogriezās uz turieni un nāca pie tā jaunekļa, tā Levita, namu, pie Mikus nama, un to apsveicināja mīlīgi. 16Bet tie sešsimt vīri, kas bija no Dana bērniem, ar kara rīkiem apbruņoti, stāvēja pie vārtiem. 17Bet tie pieci vīri, kas bija gājuši zemi izlūkot, nāca uz turieni un paņēma to izgriezto tēlu un to efodu un tos elka dievus un to lieto bildi, un tas priesteris stāvēja pie vārtiem ar tiem sešsimt apbruņotiem vīriem. 18Kad nu šie Mikus namā nāca un paņēma to izgriezto tēlu un to efodu un tos elka dievus un to lieto bildi, tad tas priesteris uz tiem sacīja: 19Ko jūs darāt? Un tie uz viņu sacīja: klusu, turi muti, un ej mums līdz un esi mums par tēvu un par priesteri. Vai tas tev labāki, viena vienīga vīra namā būt par priesteri nekā pie vienas cilts un viena rada iekš Izraēla? 20Tad tas tam priesterim bija pa prātam, un viņš ņēma to efodu un tos elka dievus un to izgriezto tēlu un gāja līdz to ļaužu vidū. 21Un viņi griezās atpakaļ un nogāja un laida papriekš bērniņus un ganāmo pulku un savas dārgās lietas. 22Kad tie nu tālu no Mikus nama bija nākuši, tad tie vīri tapa sasaukti, kas bija tais namos pie Mikus nama, un tie panāca Dana bērnus un uzsauca tiem Dana bērniem. 23Bet šie atgriezās un sacīja uz Miku: kas tev ir, ka tu savus ļaudis esi sasaucis? 24Tad viņš sacīja: jūs manus dievus, ko es esmu taisījis, esat atņēmuši līdz ar to priesteri un esat aizgājuši; kas tad nu man vēl ir? Un jūs sakāt uz mani: kas tev kait? 25Bet Dana bērni uz viņu sacīja: lai tava balss pie mums netop dzirdēta, ka ļauni vīri pār tēvi nenāk un tu nepazaudē savu dzīvību līdz ar sava nama dzīvību. 26Tā Dana bērni aizgāja pa savu ceļu. Un kad Mikus redzēja, ka tie jo stipri bija nekā viņš, tad viņš griezās atpakaļ uz savu namu. 27Bet tie to ņēma, ko Mikus bija taisījis, un to priesteri, kas viņam bija bijis, un gāja uz Laīsu pie tiem ļaudīm, kas mierīgi un droši dzīvoja, un tos apkāva ar zobena asmeni, un to pilsētu sadedzināja ar uguni. 28Un nebija neviena, kas tos būtu izglābis, jo tā bija tālu no Sidonas, un tiem nebija nekādas darīšanas ar ļaudīm, un tā pilsēta stāvēja tai ielejā, kas ir pie BetRakabas. Un tie uztaisīja to pilsētu no jauna un dzīvoja tur. 29Un tie nosauca tās pilsētas vārdu Dan, pēc sava tēva Dana vārda, kas Izraēlim bija dzimis, jebšu tās pilsētas vārds papriekš bija Laīsa. 30Un Dana bērni tur uzcēla to izgriezto tēlu priekš sevis, un Jonatāns, Manasus dēla, Ģersona, dēls un viņa dēli bija priesteri Daniešu ciltī līdz tai dienai, kad tās zemes ļaudis tapa aizvesti. 31Tā tie priekš sevis uzcēla Mikus izgriezto tēlu, ko tas bija taisījis, kamēr Dieva nams bija Zīlū.