1Tad Evraīma vīri tapa sasaukti un gāja pret ziemeļa pusi un sacīja uz Jevtu: kāpēc tu esi gājis karot pret Amona bērniem un mūs neesi aicinājis, tev iet līdzi? Mēs tavu namu pār tevi sadedzināsim ar uguni. 2Un Jevtus uz tiem sacīja: man un maniem ļaudīm bija liels strīdus ar Amona bērniem, un es jūs lūdzu, bet jūs man nepalīdzējāt no viņu rokas. 3Kad es nu redzēju, ka jūs negribējāt palīdzēt, tad es savu dvēseli liku savā rokā un gāju pret Amona bērniem, un Tas Kungs tos nodeva manā rokā. Kāpēc tad jūs šodien pret mani esat nākuši, karot ar mani? 4Un Jevtus sapulcēja visus Ģileādas vīrus un karoja ar Evraīmu, un Ģileādas vīrī sakāva Evraīmu, tāpēc ka tie sacīja: jūs Ģileādieši starp Evraīma un Manasus, jūs esat Evraīma bēgļi. 5Un Ģileādieši aizņēma Evraīmiešiem Jardānes pārejamo vietu. Un kad Evraīmieši bēgot sacīja: ļauj man pāriet! Tad Ģileādas vīri uz to sacīja: vai tu esi no Evraīma? Kad viņš tad sacīja: ne! 6Tad tie uz viņu sacīja: saki jel: Šibolet! Un kad tas sacīja: Sibolet! Un to nevarēja pareizi izrunāt; tad tie viņu sagrāba un to nokāva pie Jardānes pārejamās vietas, ka tanī laikā no Evraīma četrdesmit divi tūkstoši krita. 7Bet Jevtus tiesāja Izraēli sešus gadus. Un Jevtus, tas Ģileādietis, nomira un tapa aprakts kādā Ģileādas pilsētā. 8Un pēc viņa Ebcans no Bētlemes tiesāja Izraēli. 9Un tam bija trīsdesmit dēli, un trīsdesmit meitas viņš izdeva, un trīsdesmit meitas viņš ieveda no ārienes priekš saviem dēliem. 10Un tas Izraēli tiesāja septiņus gadus; tad Ebcans nomira un tapa aprakts Bētlemē. 11Un pēc viņa Elons, tas Zebulonietis, tiesāja Izraēli, un tas Izraēli tiesāja desmit gadus. 12Un Elons, tas Zebulonietis, nomira un tapa aprakts Ajalonā, Zebulona zemē. 13Un pēc viņa Abdons, Ilela, tā Piratonieša, dēls, tiesāja Izraēli. 14Un tam bija četrdesmit dēli un trīsdesmit dēlu dēli, kas uz septiņdesmit ēzeļiem jāja, un tas tiesāja Izraēli astoņus gadus. 15Un Abdons, Ilela, tā Piratonieša, dēls, nomira un tapa aprakts Piratonā, Evraīma zemē, uz Amaleka kalniem.