1Un notikās Akasa, Jūda ķēniņa, dienās, - tas bija Uzijas dēla Jotama dēls, - ka Recins, Sīrijas ķēniņš, un Pekas, Remalijas dēls, Izraēla ķēniņš, uz Jeruzālemi cēlās, pret viņu karot, bet karodami pret viņu tie nekā neiespēja. 2Un Dāvida namam teica un sacīja: Sīrieši apmetušies pret Evraīmu. Tad viņa sirds un viņa ļaužu sirds drebēja, it kā meža koki dreb no vēja. 3Un Tas Kungs sacīja uz Ezaiju: izej jel Akasam pretī, tu un tavs dēls ZearJazubs, augšēja dīķa grāvja galā, ceļmalā, pie vadmalnieku tīruma, 4Un saki uz viņu: sargies un esi klusu, nebīsties, un lai tava sirds nebaiļojās no šiem diviem kūpošiem prauliem, no Recina un Sīriešu un Remalijas dēla karstām dusmām. 5Tādēļ ka Sīrieši pret tevi ļaunu sadomājuši ar Evraīmu un Remalijas dēlu sacīdami: 6Celsimies pret Jūdu un izbiedēsim to un uzņemsim to un celsim tur Tabeala dēlu par ķēniņu; - 7Tā saka Tas Kungs Kungs: tas nenotiks un nebūs. 8Bet Damaskus būs Sīrijas galva, un Recins Damaskus galva, un vēl būs sešdesmit pieci gadi, tad Evraīms taps satriekts, ka vairs nebūs tauta. 9Un Samarija būs Evraīma galva, un Remalijas dēls Samarijas galva. Ja neticēsiet, tad nepastāvēsiet. 10Un Tas Kungs runāja vēl uz Akasu un sacīja: 11Prasies kādu zīmi no Tā Kunga, sava Dieva, prasi to, vai dziļi dziļumā vai augsti augstumā! 12Tad Akas sacīja: es neprasīšu, es arī To Kungu nekārdināšu. 13Tad viņš sacīja: klausiet jel, jūs no Dāvida nama, vai tas jums vēl maz, kaitināt cilvēkus, ka nu arī kaitinājiet manu Dievu? 14Tādēļ Tas Kungs pats jums dos zīmi: redzi, jumprava būs grūta un dzemdēs dēlu un nosauks viņa vārdu Immanuel (Dievs ar mums). 15Sviestu un medu viņš ēdīs, kad viņš zin ļaunu atmest un labu uzņemt. 16Jo pirms tas puisītis zin ļaunu atmest un labu uzņemt, zeme būs izpostīta, no kuras diviem ķēniņiem tev bailes. 17Un Tas Kungs atvedīs pār tevi un pār taviem ļaudīm un pār tavu tēva namu dienas, kādas nav nākušas no tā brīža, kamēr Evraīms no Jūda ir atkāpies, proti Asirijas ķēniņu. 18Jo tai dienā Tas Kungs pasvilps tām mušām, kas ir Ēģiptes upju galā, un to biti, kas Asirijas zemē. 19Un tie nāks un apmetīsies visi dziļās ielejās un kalnu gravās un visos ērkšķu krūmos un visās ganībās. 20Tai dienā Tas Kungs ar derētu dzenamu nazi, kas viņpus upes, caur Asirijas ķēniņu, nodzīs galvu un kāju matus, ir visu bārdu viņš nodzīs. 21Un tai dienā cilvēks turēs kādu gotiņu un kādas divas aitiņas. 22Un tie tik daudz piena dos, ka tas sviestu ēdīs, jo ikkatrs, kas tai zemē atliks, tas ēdīs sviestu un medu. 23Un tai dienā notiks, ka ikkatrā vietā, kur bijuši tūkstoš vīna koki, kas maksāja tūkstoš sudraba gabalus, tur būs ērkšķi un krūmi, 24Ka ar bultām un stopiem tur būs jāiet, jo visa tā zeme būs ērkšķi un krūmi. 25Un uz visiem tiem kalniem, ko citkārt apkapāja ar kapļiem, tur tu neiesi, bīdamies no ērkšķiem un krūmiem, bet lieli lopi tur staigās, un sīki lopi tos mīdīs.