1Tā saka Tas Kungs: Debesis ir mans goda krēsls, un zeme ir mans kāju pamesls; kur būtu tas nams, ko jūs man taisītu, un kur būtu vieta priekš manas dusas? 2Jo mana roka visas šīs lietas radījusi, un tā visas tās cēlušās, saka Tas Kungs; bet uz to es skatīšos, proti uz nabagu, un kam sagrauzts gars, un kas priekš Mana Vārda dreb. 3Kas vērsi nokauj, ir kā kas vīru nokauj; kas jēru upurē, ir kā kas sunim lauž kaklu; kas ēdamu upuri upurē, ir kā kas upurē cūku asinis; kas vīraku dedzina par piemiņas upuri, ir kā kas elku teic. Jo tie izvēlās savus pašu ceļus, un viņu dvēselei ir labs prāts pie savām negantībām. 4Tad ir es tiem novēlēšu mokas un atvedīšu pār tiem briesmas, tāpēc ka es saucu, un neviens neatbildēja, es runāju, un neviens neklausīja, bet tie ir darījuši, kas ļauns priekš manām acīm, un izvēlējušies, kas man nepatika. 5Klausiet Tā Kunga vārdu, kas viņa vārdu bīstaties. Jūsu brāļi, kas jūs ienīst, kas jūs atstumj Mana Vārda dēļ, saka: lai Tas Kungs pagodinājās, ka mēs redzam jūsu prieku; bet tie taps kaunā. 6Trokšņa balss būs pilsētā, balss no Dieva nama, Tā Kunga balss, kas saviem ienaidniekiem atmaksā, kā tie pelnījuši. 7Pirms nāca bērnu sāpes, viņa ir dzemdējusi, pirms viņai uzgāja bailība, viņai dēls ir dzimis. 8Kas jel jebkad šo dzirdējis, kas šādas lietas redzējis? Vai zeme var piedzimt vienā dienā, vai tautu var dzemdēt vienā reizē? Jo Ciāna, tik ka tai bērnu sāpes uznāca, arī dzemdējusi savus bērnus. 9Vai es liktu nākt līdz dzimšanai un neļautu dzemdēt? Saka Tas Kungs: Vai es, kas dod spēku dzemdēt, atkal aizturētu? Saka tavs Dievs. 10Priecājaties ar Jeruzālemi un līksmojaties par viņu visi, kas to mīlējāt, priecājaties priecādamies ar viņu visi, kas par to bijāt noskumuši, 11Ka zīžat un papilnam dabūjat no viņas iepriecināšanas krūtīm, ka baudāt un atspirdzinājaties no viņas godības pilnuma. 12Jo tā saka Tas Kungs: redzi, es vedīšu mieru pār to kā upi un pagānu godību kā izplūdušu strautu; tad jūs zīdīsiet, tapsiet klēpī nesti un uz ceļiem mīļi auklēti. 13It kā tādu, ko māte iepriecina, tāpat es jūs iepriecināšu, un Jeruzālemē jūs tapsiet iepriecināti. 14Un jūs to redzēsiet, un jūsu sirds līksmosies, un jūsu kauli zaļos kā zāle. Tad Tā Kunga roka būs zināma visiem viņa kalpiem, un viņa ienaidniekiem viņa dusmas. 15Jo redzi, Tas Kungs nāks ar uguni, un viņa rati kā viesulis, bargi izgāzt savu dusmību un rāt ar uguns liesmām. 16Jo ar uguni Tas Kungs tiesās un ar savu zobenu visu miesu, un liels pulks būs Tā Kunga nokauto. 17Kas svētījās un šķīstās elku dārzos cits par citu un ēd cūkas gaļu un negantību un peles, tie kopā taps izdeldēti, saka Tas Kungs. 18Bet es (zinu) viņu darbus un viņu domas! Notiks, ka es sapulcināšu visas tautas un mēles, un tie nāks un redzēs manu godību. 19Un es tiem celšu zīmi un sūtīšu no tiem izglābtiem pie pagāniem uz Tarzisu, Vulu un Ludu, pie tiem stopu strēlniekiem, pie Tūbala un Javana, uz tālejām salām, kas manu slavu nav dzirdējuši un manu godību nav redzējuši, un tie tām tautām darīs zināmu manu godību. 20Un tie atvedīs visus jūsu brāļus no visām tautām Tam Kungam par upuri, uz zirgiem un ratiem un uz nestavām un uz zirgēzeļiem un uz čakliem kamieļiem, pie mana svētā kalna uz Jeruzālemi, saka Tas Kungs, it kā Izraēla bērni upuri atnes šķīstā traukā uz Tā Kunga namu. 21Un arī no tiem es ņemšu par priesteriem un par levitiem, saka Tas Kungs. 22Jo it kā tās jaunās debesis un tā jaunā zeme, ko es radu, stāvēs manā priekšā, saka Tas Kungs, tāpat stāvēs arī jūsu dzimums un jūsu vārds. 23Un notiks, ka visa miesa nāks ik jaunus mēnešus un ik svētdienas un pielūgs manā priekšā, saka Tas Kungs. 24Un tie izies ārā un redzēs to nomirušo miesas, kas no manis atkāpušies. Jo viņu tārps nemirs un viņu uguns neizdzisīs, un tie būs negantība visai miesai.