1Tā saka Tas Kungs: turiet tiesu un dariet taisnību; jo mana pestīšana ir tuvu nākusi, un mana taisnība parādīsies. 2Svētīgs tas cilvēks, kas to dara, un tas cilvēka bērns, kas stipri pie tā turas, kas svētdienu svēti un to nesagāna, un sargā savu roku, ka nedara ļauna. 3Un tas svešinieks, kas Tam Kungam pieķeras, lai nerunā un nesaka: Tas Kungs mani patiesi atšķirs no saviem ļaudīm; un, kas rāmits(kastrēts), lai nesaka: redzi, es esmu sakaltis koks. 4Jo tā saka Tas Kungs uz tiem rāmitiem: kas svētī manas svētdienas un to pieņem, kas man patīk, un stipri tura manu derību, 5Tiem es došu vietu savā namā un savos mūros, un vārdu, kas labāks nekā dēli un meitas, mūžīgu vārdu es tiem došu, kas netaps izdeldēts: 6Un tos svešiniekus, kas Tam Kungam pieķeras, viņam kalpot un Tā Kunga vārdu mīlēt, viņam būt par kalpiem, - visus, kas svētdienu svētī un to nesagāna, un kas stipri turas pie manas derības, 7Tos es nesīšu uz savu svēto kalnu un tos iepriecināšu savā lūgšanas namā; viņu dedzināmie un viņu kaujamie upuri būs patīkami uz mana altāra. Jo mans nams taps nosaukts lūgšanas nams visām tautām. 8Tas Kungs Kungs, kas sapulcina Izraēla izdzītos, saka: es pie viņa vēl vairāk sapulcināšu pār tiem, kas jau ir sapulcināti. 9Visi lauka zvēri, nāciet ēst, arī visi meža zvēri. 10Visi viņu sargi ir akli, tie nezin nekā, tie visi ir mēmi suņi, kas nemāk riet, sapņodami tie guļ, iemīl miegu. 11Un šie suņi ir plēsīgi un nepieēdināmi. Un šie ir gani, kam pašiem nav saprašanas, tie visi līdz beidzamam iet ikviens pa savu ceļu, pēc savas peļņas. 12Nāciet šurp, (tie saka) es dabūšu vīnu, un dzersim stipru dzērienu un rītā lai ir kā šodien, papilnam, jo vairāk jo labāk.